de facto: Lauku atbalsta dienestā sāktas pamatīgas rotācijas

Dāsns ziedojums partijai pievērš uzmanību IT eiroprojekta izmaksu pamatotībai A. Margēviča 19.08.2012. Komentāri (3) Lai gan valdība 16. augustā konceptuāli lēma par 4,1 miljona latu piešķiršanu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu IT sistēmu pielāgošanai pārejai uz eiro, nav vienprātības par šo tēriņu lietderību. Domas dalās par to, vai, piemēram, grāmatvedības programmu atjaunināšana to uzstādītājiem nebūtu jāveic esošo uzturēšanas līgumu ietvaros, par ko ministrijas jau veic regulārus maksājumus. SIA FMS group līdzīpašnieks Jānis Bergs, kura uzņēmumiem ir liels īpatsvars tieši grāmatvedības programmu nodrošināšanā valsts iestādēs, pāris nedēļas pirms šī jautājuma nonākšanas valdības dienaskārtībā valdošajai partijai Vienotība noziedoja maksimāli atļauto summu – 20 000 latu. "Tik plānprātīgs es neesmu, lai tā pievērstu sev uzmanību," versiju, ka 20 000 latu Vienotības kontā ieskaitījis, lai ieeļļotu valdības lēmumu par miljonu iedalīšanu IT eiro projektam, Pietiek piektdien kategoriski noliedza viens no lielākajiem IT nozares spēlētājiem Jānis Bergs. To, ka drīzumā gaidāms kāds vērienīgs valsts iepirkums IT jomā, jau 2. augustā, kad KNAB datubāzē parādījās informācija par šo ziedojumu, Pietiek ciniski prognozēja atsevišķi Berga kolēģi IT nozarē, kur konkurence par valsts pasūtījumiem ir asa un neformāli jau gadiem saistīta ar konkrētu politisko spēki lobismu. Bergs savukārt uzsver, ka neviens no Vienotības pie uzņēmēja nekad neesot nācis prasīt meslus un tas esot viens no iemesliem, kādēļ "Vienotību es cienu nedaudz vairāk kā citus". Viņam daļēji piederošās SIA FMS group uzņēmumi piegādājuši grāmatvedības un personālvadības programmas ministrijām un citām valsts iestādēm un pretendēs uz būtisku daļu no eiro ieviešanas pīrāga. Bergs Pietiek apgalvo, ka par iespējamo iepirkumu uzzinājis tikai ceturtdien no ziņām dažos portālos. Rīkojuma projektu par finansējuma piešķiršanu iestāžu IT sistēmu pielāgošanai valdībā ceturtdien virzīja Vienotības kontrolētā Finanšu ministrija. Citiem vārdiem runājot, 4 147 144 latus plānots tērēt, lai 2014. gada 1. janvārī, kad Latvija cer pievienoties eiro, valsts IT sistēmas būtu pielāgotas jaunajai valūtai, jo pastāv līdzīgas bažas, kā gaidot 2000. gadu, kad pasaule bažījās, vai datorprogrammas atpazīs jauno numerāciju. Lai gan valdība par šo finansējumu tāpat kā par citiem ar valsts budžeta likumprojektu saistītos jautājumus lēma aiz slēgtām durvīm, Pietiek zināms, ka notikušas diskusijas un pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildēm vismaz daļai IT eiro pārejas projekta ieslēgta dzeltenā gaisma. To, ka valdība vēlreiz šo jautājumu skatīs 28. septembrī, Pietiek piektdien apstiprināja arī Finanšu ministrijas konkursā izraudzītā eiro projekta vadītāja Dace Kalsone. No ministrijām šīs nedēļas laikā tiek gaidīts detalizētāks pārskats par IT sistēmu uzturēšanas līgumiem, kas tām noslēgti ar firmām, lai izlemtu, vai 649 863 lati, ko FM rosināja atvēlēt grāmatvedības un personālvadības sistēmu pielāgošanai eiro, ir pamatota summa un to nevarētu samazināt.

Par Pulka lietas publiskošanu KNAB aptaujāšot nezināmas „kompetentās institūcijas” L. Lapsa 12.08.2012. Komentāri (9) Nespējot izšķirties par Rīgas domnieka, nu jau bijušā Rīgas brīvostas valdes locekļa Olafa Pulka „futbola lietas” pārbaudes materiālu publiskošanu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atradis ceļu, kā to novilcināt un izvairīties no atbildības šajā jautājumā: KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Ilze Jurča Pietiek oficiāli paziņojusi, ka šajā jautājumā tikšot lūgti „kompetentu institūciju” viedokļi. Tas, ko tieši KNAB uzskata par „kompetentām institūcijām”, kuras Latvijas Republikā būtu tiesīgas tulkot normatīvo aktu prasības, netiek atklāts. Kā zināms, šā gada marta beigās atklājās, ka Rīgas brīvostas pārvalde no valdes apstiprinātā mārketinga budžeta naudu atvēlējusi arī līguma slēgšanai ar valdes locekļa Pulka vadīto bērnu un jauniešu futbola skolu Alberts, kurā trenējas arī politiķa dēls. Šīs informācijas nākšanu gaismā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts minēja kā vienu no iemesliem, kādēļ zudusi uzticība Pulkam kā valsts interešu pārstāvim brīvostā. Toreiz Pietiek informēja, ka Rīgas brīvostas valde formāli nelemj par konkrētu reklamēšanās līgumu slēgšanu un līdz ar to Pulkam varētu izdoties izsprukt no interešu konflikta konstatēšanas. Tomēr valde ir tā, kas apstiprina Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova virzīto budžetu, kurā mārketinga izdevumiem – reklāmai un reprezentācijai – brīvosta gadā iztērē aptuveni pusotru miljonu latu. Uzstādot gandrīz vai pārbaudes ātruma rekordu, KNAB trīs mēnešu laikā konstatēja, ka Pulks neko neesot pārkāpis. „KNAB pārbaudes gaitā nekonstatēja, ka jūs kā Rīgas brīvostas valdes loceklis būtu pārkāpis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus," saskaņā ar paša Pulka paziņoto bija teikts KNAB vēstulē. Kaut gan Pulks publiski izteicās par to, cik svarīgi būtu publiskot KNAB atzinumu, viņš pats to tā arī neizdarīja. Tikmēr KNAB jau ilgāku laiku izvairās dot skaidru atbildi uz Pietiek aicinājumu dot iespēju iepazīties ar pārbaudes lietas materiāliem, lai noskaidrotu, vai tā patiešām veikta objektīvi. Uz KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lūgumu precizēt pieprasītās informācijas apjomu Pietiek viņam bija atkārtoti darījis zināmu, ka „iepazīties ar šīs lietas materiāliem vēlas, lai pārliecinātos, ka viņa vadītā iestāde kārtējo reizi nav šādu pārbaudi veikusi neobjektīvi, neieinteresēti un politiski angažēti, un par saviem secinājumiem informētu sabiedrību”. Nu KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Jurča nākusi klajā ar šādu plānu: „Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - Birojs) 2012.gada 23.jūlijā saņēma un izvērtēja Jūsu iesniegumu ar lūgumu nosūtīt vai nodrošināt iespēju iepazīties klātienē ar Biroja veiktās pārbaudes materiāliem saistībā ar Rīgas brīvostas valdes locekli O.Pulku, kurā Jūs norādāt, ka vēlaties pārliecināties, vai Birojs kārtējo reizi nav šādu pārbaudi veicis neobjektīvi, neieinteresēti un politiski angažēti. Birojs, izvērtējot Jūsu iesniegumā norādīto pamatojumu neepieciešamībai iepazīties ar pārbaudes lietas materiāliem, paskaidro, ka iestādes rīcības tiesiskums tiek kontrolēts Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Administratīvā procesa likuma un citos normatīvajos aktos noteiktajā kartībā. Ievērojot to, ka Informācijas atklātības likums neparedz tiesības iepazīties ar pārbaudes lietas materiāliem, bet gan paredz tiesības privātpersonām iegūt informāciju iestādē un to izmantot, iestādei izlemjot jautājumu par Jūsu iesniegumā izteiktā lūguma apmierināšanu, radās pamatotas šaubas par šā lūguma izpildes kārtību, jo iestādei ir jānodrošina ne tikai Jūsu tiesību uz informācijas saņemšanu ievērošana, bet vienlaicīgi jānodrošina arī Informācijas atklātības likuma normu ievērošana attiecībā uz tādu informāciju, kuras izpaušana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu citu personu likumiskajām interesēm. Ievērojot minēto, un lai tiesiski pamatoti izlemtu minēto jautājumu, Birojam ir nepieciešams vērsties ar lūgumu izteikt viedokli kompetentām institūcijām par Informācijas atklātības likuma normu interpretācijas jautājumiem saistībā ar privātpersonu tiesībām iepazīties ar kontrolējošo iestāžu lietvedībā esošajām (vai bijušajām) pārbaudes lietām gadījumos, kad privātpersona nav administratīvā procesa dalībnieks, un ja pārbaudes lieta netiek vesta administratīvā procesa ietvaros, kā arī gadījumos, ja privātpersona nav bijusi pārbaudes lietas subjekts vai dalībnieks. Tādējādi informējam, ka atbildi uz Jūsu iesniegumu ar lūgumu iepazīties ar pārbaudes lietas materiāliem sniegsim pēc viedokļu saņemšanas no kompetentām institūcijām. Birojs atvainojas par Jums radītajām neērtībām un informē, ka līdz ko Birojs saņems jautājuma tiesiskai izlemšanai nepieciešamo informāciju, Jūs nekavējoties tiksiet informēts par Jūsu pieprasījuma izpildi.” Tikmēr Ērika Kalnmeiera vadītajai LR Ģenerālprokuratūrai, kā Pietiek jau informējis, nav intereses pārbaudīt, cik ieinteresēti un objektīvi KNAB veicis pārbaudi Pulka „futbola lietā”, - tas izriet no Pietiek saņemtās prokuratūras oficiālās atbildes, ko parakstījis Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Agnis Pormalis. Saskaņā ar Pormaļa skaidrojumu prokuratūras pienākumos nemaz neietilpstot „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vispārējā vai administratīvā uzraudzība, t.sk. pārliecināšanās par atsevišķu personu aizdomu par iespējamiem likumpārkāpumiem pamatotību vai nepamatotību pēc šo personu aicinājuma”. Prokuratūra esot gatava reaģēt tikai uz „tiešām ziņām par konkrētiem KNAB darbinieku pieļautiem likumpārkāpuma faktiem”.

Piļķi un pārējie smirdīgās vienotības Rīgas izsaimniekotāji ir jāsauc pie kriminālatbildības.