SVF Eiropas departamenta vadītājs Antonio Borhess De facto atzina, ka Latvijai ar saviem panākumiem ir iemesls lepoties. "Latvija daudzējādā ziņā ir veiksmes stāsts. Tā bija ļoti pretrunīga programma. Kad to sāka, ļoti daudzi ekonomisti, tostarp ievērojami, sacīja, ka tā nekad nestrādās. Latviešiem veicās ļoti labi, tas bija fantastisks panākums un visas sabiedrības sasniegums," raidījumam sacīja Borhess.
Viņš gan norādījis, ka pagaidām būtu pāragri sākt svinības, jo pietiekami daudz ir nepadarīto darbu. Taču noprotams, ka fonda cilvēki ir apmierināti ar Saeimas ārkārtas vēlēšanu rezultātiem, jeb drīzāk Latvijas amatpersonu Vašingtonā bārstītajiem solījumiem, ka Latvijas galvenie ekonomiskie mērķi nemainīsies un turpināsies darbs pie budžeta deficīta mazināšanas, atzīmē De facto.
Borhess arī sacīja, ka "ekonomikas izaugsme ir solīda, par to mēs esam apmierināti. Taču vēl ir pietiekami tāls ceļš ejams, joprojām ir augsts bezdarba līmenis, taču ekonomikas izaugsme šobrīd ir lieliska un es domāju, ka tagad varam droši sacīt, ka programma bija īstā un latvieši bija ļoti kompetenti to īstenojot."
Raidījums arī atgādina, ka plānots, ka oktobra nogalē Latvijā ieradīsies aizdevēju pārskata misija, savukārt decembrī iecerēta aizdevuma programmas noslēgšana, ko visticamākais Latvijas amatpersonas īpaši gaida, jo tad samazināsies donoru pārstāvju ietekme.
De facto gan norāda, ka ārkārtas vēlēšanu dēļ vairāku aizdevējiem doto solījumu izpilde jau iekavējusies un vairāki izaicinājumi var kļūt arī par lēmumu pieņēmēju klupšanas akmeņiem.
Raidījums norāda, ka jau tūlīt pēc apstiprināšanas, valdībai būs jāķeras pie budžeta vaidošas 2012. gadam. Budžeta konsolidācijas pasākumus iepriekš bija plānots sagatavot līdz augustam. Taču ārkārtas vēlēšanas viesa savas korekcijas un nu termiņš noteikts novembrī, bet budžeta apstiprināšana Saeimā - decembrī. Skaidrs, ka pasākumu vadmotīvs būs griezt un vēlreiz – griezt, jo nodokļus politiķi solījušies vairs necelt. Izņēmums varētu būt vienīgi nekustamā īpašuma nodoklis. “de facto” rīcībā esošā neoficiālā informācija gan liecina, ka aizdevēji atkal varētu uzstāt uz progresīvā ienākumu nodokļa ieviešanu.
Turklāt vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka līdz ar 2012. gada budžetu tiks ieviesta visaptverošas pensiju reformas. Viens no strīdīgākajiem tās jautājumiem ir pensiju piemaksu izmaiņas. Tas aktualizējās jau priekšvēlēšanu periodā. Bija piedāvājumi gan tās atcelt pavisam, atstāt tikai mazajām pensijām vai vismaz diferencēt atkarībā no pensiju lieluma. Taču lēmumi tika atlikti līdz politiski mierīgākam laikam.
Tāpat Valūtas fondam solīts jau līdz šī gada oktobra beigām sagatavot stratēģiju par valsts īpašumā esošo uzņēmumu turpmāko attīstību. Cita starpā šajā stratēģijā iekļaujams arī privatizējamo uzņēmumu saraksts. Līdz šim, runājot par valsts uzņēmumu vai to daļu pārdošanu, visbiežāk piesaukts LMT un Lattelekom. Nu jau aizejošā valdība bija pat nodibinājusi darba grupu darījuma sagatavošanai, kurā bija ekonomikas, satiksmes un finanšu ministri. Taču rezultāti izpalika un lēmumi atstāti mantojumā nākošajiem valdības pārstāvjiem
Līdzīgi stafete būs jāpārņem Latvijas Hipotēku bankas reorganizācijā. Valdība jau iepriekš atbalstījusi tās sadalīšanu. Viena daļa tiks pārveidota par attīstības banku, caur kuru tiks īstenotas valsts atbalsta programmas. Bet otra daļa, kurā ir komerciālie aktīvi, tiks pārdota. Iepriekš pārveides plānu solīts ieviest līdz šī gada beigām.
Valdībai būs jāīsteno arī Citadeles un Parex bankas pārdošanas stratēģijas. Vēl maijā nodomu vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam Latvijas puse solīja, ka Citadeles Bankas pārdošanas process tiks sākts tuvākajā laikā. Vienlaikus valdība apņēmās aktīvi vērsties pret bijušajiem Parex bankas akcionāriem par zaudējumiem, ko viņi radījuši bankai un valstij.
Vēstulē aizdevējiem rakstīts: "Šajā sakarā mēs ātri noteiksim bankai un valstij radīto zaudējumu apjomu, un plānojam operatīvi iesniegt prasību tiesā". Privatizācijas aģentūrā De facto atbildēja, ka šobrīd prasības sagatavošana ir procesā un ar valūtas fondu saskaņotajos termiņos tiks iesniegta. Tā būs vēl vien prasība paralēli tai, ko Parex jau izvirzījusi bijušajiem bankas īpašniekiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicki. Jāatgādina, ka tiesā tiek izskatīts strīds par 62 miljonu latu zaudējumu piedziņu. Latvijas valsts kopumā šajā bankā tieši un netieši ieguldījusi aptuveni miljards latu.