"Kā to patērētājs var zināt, nezinu. Tie uzņēmumi, kuri paši piena pulveri neražo, tā nedarīs, jo nekāda ekonomiska efekta tur nav. Bet tie, kuri paši ražo arī piena pulveri, brīžos, kad svaigpiena trūkst, var atjaukt to ar ūdeni, lai turpinātu savas piegādes veikaliem," uzskata uzņēmējs.
Runājot par Konkurences padomes pārbaudēm kooperatīvos Trikāta un Dzēse, viņš norādīja satraukums saistāms ar to, ka "neviena pārbaude nav patīkama". Viņš skaidroja, ka līdz šim brīdim ar viņiem neviens nav runājis. "Mēs varam spriest tikai no Konkurences padomes (KP) publiskajiem paziņojumiem un tiem lietas materiāliem, ar kuriem varēja iepazīties mūsu advokāti. Situācija ir absurda. Tiek apgalvots, ka Dzēse un Trikāta - konkurējoši kooperatīvi - ir noziedzīgs kartelis. Konkurences padome negrib redzēt, ka viss, ko mēs kopīgi darām, notiek viena nodibināta uzņēmuma Latvijas piens ietvaros, kura dibināšanas mērķis ir piena pārstrādes rūpnīcas celtniecība," sacīja R.Freimanis.
Uzņēmējs arī noraidīja pārmetumus, ka viņi varētu būt saskaņojuši cenas ārpus jaundibinātās rūpnīcas projekta.
"KP izplata informāciju, ka piena ražotāja daļa cenā pašlaik esot vislielākā un esot pāri 50%. Tas man liekas stipri jocīgi, ņemot vērā, ka reāli zemnieki par pienu saņem aptuveni 20 santīmu par litru. Turklāt vidējais tauku procents pienā, ko nodod zemnieks, ir 3,9-4%, nevis 2% kā pienam, ko, atšķaidot ar ūdeni, tirgo veikalā. Un tas arī ir jāņem vērā. Runas, ka Latvijas piena rūpnīcas projekts ietekmēs piena cenas veikalā, neatbilst patiesībai. Mani pārsteidz, ka KP vadītāja Ieva Jaunzeme publiski apspriež, ir vai nav vajadzīgs Latvijas piena projekts vispār, paziņojot, ka būšot slikti, ja Latvijas piens konkurēšot vietējā tirgū," sašutis ir uzņēmējs.
Visu interviju ar R.Freimani lasiet pirmdienas Dienā!