Viņš norāda - kamēr nebūs pietiekama finanšu atbalsta demogrāfijai, latvieši turpinās izmirt. "Grafiku esmu pārzīmējis, jo dati pasliktinās – jau pēc 80 gadiem mēs nokritīsimies skaitā līdz šiem 200 tūkstošiem. Dzimstība šogad atkal samazinājusies, emigrācija neapsīkst. Ģimenes spiestas reaģēt uz situāciju, ko valsts piedāvā. Nav jau tik svarīgs 8 latu pabalsts, bet gan stabils darbs ar labu algu un vietas bērnudārzā. Valdībai ir pareizs kurss uz darba vietu pieaugumu, ekonomisko attīstību, tomēr arvien bērnudārzos trūkst vietu. Tas rada problēmas tūkstošiem ģimeņu. Latvija ir pirmajā vietā Eiropā, kur ģimenēm ar bērniem visstraujāk palielinās risks nokļūt nabadzībā. Bezbērnu pāri puslīdz vēl var iztikt, bet ģimenes ar bērniem tiek grūstas nabadzībā."
Demogrāfs norāda, ka traucējošs ir mīts, ka pensionāriem klājas vissliktāk. "Salīdzināsim ar māmiņām, kuras dzemdējušas bērniņus pirms darba stāža uzkrāšanas – viņām māmiņalga ir tikai 50 lati, pabalsts otrajā gadā 30 lati un pēc tam tikai astoņi lati mēnesī. Viņas nevar strādāt, jo bērnudārzā nav vietu – tā man liekas daudz brēcošāka situācija, kad būtu visvairāk jāpalīdz. Apzinīgās Eiropas valstis spējušas kompensēt vismaz iztikas minimumu šādām ģimenēm. Tāpēc jādomā nevis par māmiņalgu griestu pacelšanu, kā tas bija izskanējis, bet par minimālā līmeņa pacelšanu. Šīs māmiņas, kas radījušas bērnu pirms savas darba karjeras, ir tikpat labas māmiņas un Latvijai viņu bērni ir tikpat vajadzīgi."
Jautāts, vai šogad ir dzimuši vairāk bērnu nekā pērn, I.Mežs atbild, ka nē. "Šā gada pirmo 10 mēnešu cipari liecina, ka ne. Pērn bija 19 200 jaundzimušo, bet šogad mums būs jau krietni zem 19 tūkstošiem, kamēr mirst 30 tūkstoši. Šis ir vēl viens samazinājums no jau kritiski zemā rādītāja par spīti faktam, ka ir visvairāk 22–27 gadus veco sieviešu."
"Iepriekš valdības neticēja, ka demogrāfija tik svarīga, maz tai pievērsās – risinājums bija pēc atlikuma principa. Tagad sabiedrība ierunājusies daudz skaļāk, līdz ar to vismaz politisko kampaņu ietvaros stāvokļa labošanai sasolīts daudz. Aktīvi par demogrāfiju runāja prezidents Zatlers, tagad gaidu arī darbus, bet no pašreizējā prezidenta Bērziņa šai sakarā neesmu neko labu dzirdējis. Sabiedrības spiediens uz politiķiem pieaug, taču tas vēl nav pietiekams," saka I.Mežs.
"Vairākums latviešu netic, ka patiešām ar demogrāfiju ir tik traki. Esot taču pārdzīvoti jūgi, mēri, kari. Nākšot brīnums, un lietas pašas normalizēsies. Šīs cerības ir veltas, jo ir tikai viens – "brīnums", kad patukšajā zemē ieradīsies migranti un apdzīvos Latviju mūsu nedzimušo vai aizbraukušo bērnu vietā. Kolīdz ekonomika uzlabosies, šie iebraucēji parādīsies jau lielā skaitā, un tikai no mūsu demogrāfiskās rīcības ir atkarīgs, vai pēc tam vēl saglabāsies kāds latviešu pārsvars, līdz ar to arī Latvijas valsts saturs, tās pastāvēšanas jēga. Šobrīd virzāmies uz to, ka pēc 80 gadiem mūsu pēcteči būs tikai 10–20% no kopējā iedzīvotāju skaita. Ziniet, pagājušogad nomira pēdējais lībietis ar dzimto lībiešu valodu, un ir vēl pārsimts lībiešu, kuri sevi par tādiem uzskata, bet valoda ģimenēs jau sen netiek lietota. Cik daudz latviešu par to uztraucas un mēģina kaut ko glābt? Sak, nu neveicās lībiešiem. Dažiem drusku žēl, bet vairākums tik paraustām plecus. Tāpat latviešiem pašiem var klāties pēc gadsimta, kad te būs tautu katls, reliģiju, valodu, izcelsmes sajukums. Tikpat maz būs Latvijā cilvēku, kam rūpēs latviešu valoda un kultūra..."