"IT projektu var vadīt, kā ienāk prātā, bet ir arī labo prakšu kopums, kā to vajadzētu darīt, jo tad tas būs efektīvāk, ātrāk utt.," Uldis Karlovs-Karlovskis īsi saka, kad tiek lūgts noraksturot DevOps – ideoloģiju un metodoloģiju, kas IT nozarē pēdējos 3–4 gados strauji kļūst arvien populārāka visā pasaulē. Tā vērsta uz to, lai maksimāli nojauktu robežas starp tehnoloģisko risinājumu izstrādātājiem un šo risinājumu gala lietotājiem, turklāt ne tikai IT projekta izstrādes gaitā (uz ko koncentrējas līdz šim plaši izmantotā Agile metodoloģija), bet arī tā turpmākajā uzturēšanā. Tas viss palīdz IT speciālistiem iejusties IT lietotāju ādā, izprast viņu vajadzības, vēlmes, uzturēt ar viņiem dialogu un izvairīties no situācijām, kad, piemēram, ir izveidota un ieviesta kāda informācijas sistēma, taču cilvēki, kam tā paredzēta, to nevēlas vai nemāk izmantot – dabiskas pretestības dēļ vai tāpēc, ka sistēma nav lietotājam draudzīga, ir pārāk sarežģīta, izmantotās tehnoloģijas projekta izstrādes gaitā paspējušas novecot, bet lietotāju prasības – mainīties.
Uldis ir IT uzņēmuma Accenture DevOps nodaļas vadītājs Latvijā, un viņam šī pieeja ir arī karjeras stūrakmens. Pāris gadus sapņojis sarīkot nozares konferenci par mums vēl maz pazīstamo DevOps, viņš kopā ar domubiedriem un ar Accenture atbalstu nu savu sapni īsteno – no 18. līdz 19. septembrim notiks DevOps Days Riga.
Pieprasīti speciālisti
IT kā profesija Uldim bijusi pilnīgi skaidra izvēle jau pamatskolā. Bērnībā viņš aizrāvies ar nu jau aizvēsturisku grāmatiņu par programmēšanu, bet 6.–7.klasē kopā ar tēvu – elektrotehnikas profesionāli, kam interesēja viss jaunais, – braukājis pa kaimiņu ciemiem un mājām, uzstādot operētājsistēmas personālajos datoros. "Jau tad mācēju izdarīt daudzas datorlietas, ko tagad kurš katrs vairs nedara – visi nu ir tikai lietotāji, bet tolaik bija arī pašiem jāķimerējas. Tāpat manī ir liels sacensību gars – ja tēvs kaut ko IT varēja izdarīt, bet es ne, gribējās viņu pārspēt," Uldis stāsta.
Pēc 9.klases viņš sāka apgūt programmēšanu Rīgas Tehniskajā koledžā, bet 3. kursā tika pie prakses un vēlāk darba uzņēmumā Nexum Insurance Technologies. Te Uldis sāka kā sistēmu administrators. "Atceros arī kādu sarunu ar kompānijas vadītājiem, kad viņi sazīmēja uz lapiņas kaut kādus kvadrātus, burtus un teica – šis tev jāuztaisa! Gāju un "raku", bet vēlāk, pēc gadiem sapratu – ahā, tā man jau tad bija pirmā continuous integration (IT sistēmas nepārtraukta integrācija, kas ļauj sistēmas lietotājam uzreiz sajust tās izstrādātāja veiktās izmaiņas – D.K.), kas šobrīd pasaulē skaitās aktuāla lieta," Uldis saka. Visa darba pieredze Nexum viņam vērpās ap uzdevumiem, kādi tagad raksturīgi DevOps jomai, – būt daļēji sistēmu administratoram, daļēji programmētājam, daļēji palīgam citiem viņu IT procesos.
Kad Uldis IT jau studēja RTU, viņu darbā paaicināja uzņēmums C.T.Co, kur viņam ar laiku uzticēja visas SCM nodaļas – 9-10 cilvēku – vadīšanu. Uzņēmums Uldi arī gaidīja atpakaļ no Londonas, kur viņš bija piekritis doties līgumdarbā uz trim mēnešiem, lai kompānijā News International veidotu programmatūru laikrakstam The Sun. Atgriezies viņš C.T.Co gan nostrādāja neilgi, jo beigu beigās ļāvās ilgstošajiem piedāvājumiem strādāt Accenture.
"Accenture pievienojos projektam, kur vajadzēja palīdzību. Viss, ko darījām, bija saistīts ar DevOps, taču toreiz to sauca par konfigurāciju pārvaldību," stāsta Uldis, kurš uzņēmumā sāka vadīt Konfigurāciju pārvaldības nodaļu. Kopš tā laika pagājuši pieci gadi, un nu viņa nodaļa mainījusi nosaukumu, ietverot DevOps vārdu. Tas vēl straujāk kāpinājis jau tā lielo starptautisko pieprasījumu pēc nodaļas speciālistiem dažādos Accenture projektos. Ulda komanda arī izaugusi no pāris cilvēkiem līdz simtam, un mērķis ir 150 darbinieku, jo darāmā ir daudz. "Ja vien ir galva uz pleciem, varam runāt," Uldis saka par personāla meklēšanu un piebilst, ka viņam pašam straujā nodaļas evolūcija ir nopietna mācībstunda kā vadītājam.
Ar procesiem nepietiek
Stāstot par DevOps, Uldis uzsver, ka tā ir ļoti plaša un daudzšķautņaina filosofija. Tās nosacītā priekštece Agile kopš 2001. gada dod iespēju veikt izmaiņas IT projektā vēl tā izstrādes gaitā, jo arī klientu vajadzības un izmantojamās tehnoloģijas pa to laiku mainās un progresē. Tas viss ļāva IT projektus izstrādāt ātrāk, dinamiskāk. Taču ar laiku IT joma sāka just, ka procesu bremzē vēl kāda neatrisināta problēma – domstarpību siena starp IT sistēmu izstrādātājiem un to vēlākajiem uzturētājiem, kura nereti atstāja perifērijā sistēmas gala lietotājus un viņu izjūtas. Kā atbilde radās DevOps pieeja un paņēmienu kopums, kas nodrošina, ka minētās cilvēku grupas nekaro, bet sadarbojas vienam mērķim. "Ideālā pasaulē mēs gribētu, ka cilvēks, kurš veido IT produktu, runā tieši ar cilvēku, kas to lieto, un fokusējas uz to, vai attiecīgā virtuālā vietne lietotājam ir gana glīta, ērta, vai nav problēmu, kuras jāatrisina utt." Uldis apstiprina, taču bilst, ka tā gan pagaidām ir utopija, uz ko vēl jātiecas. "Tas ir mentāli grūti inženieriem, procesu ziņā sarežģīti, un lielos IT projektos ļoti grūti realizējams." Viņš stāsta, ka no IT speciālistiem DevOps pieeja prasa daudz plašākas kompetences nekā līdz šim, turklāt nākotnē izšķirošās iemaņas, pēc kurām tiks nolīgti IT profesionāļi, būs t.s. soft skills – prasmes komunicēt, sadarboties komandā u. tml. "Ja programmētājs nav spējīgs runāt ar gala lietotāju, tā jau ir problēma."
Uldis prognozē, ka ar laiku DevOps ideoloģija IT projektos kļūs par visaptverošu standartu, ja vien tās vietā netiks izdomāts kaut kas vēl labāks. Tiesa, DevOps (tāpat kā Agile) principus uzņēmumi un iestādes pārņem nevienmērīgi. Tādās jomās kā mediji, telekomunikācijas, sociālie tīkli, video straumēšana tā IT risinājumos jau ir ikdiena, savukārt citās nozarēs, piemēram, enerģētikā, par DevOps runāt vēl ir visai netipiski. Arī IT ziņā vairāk attīstītās valstīs izpratne par DevOps priekšrocībām ir lielāka nekā valstīs, kas IT ziņā atpaliek.
Paša tālākās karjeras kontekstā Uldis saka, ka aiziet no DevOps nu jau nozīmētu aiziet no IT industrijas vispār. Savu profesionālo izaugsmi viņš redz saistībā ar IT projektu konsultēšanu, un tas vairāk ir darbs ar cilvēkiem, ne tehnoloģijām. "Ja projektā visi saka – esam laimīgi, bet tajā pašā laikā cilvēki projektu mistiski pamet, un tas nekad netiek laikā piegādāts, tad skaidrs, ka nav labi. Es tajā visā eju iekšā, strādāju ar vadītājiem, tas mani aizrauj. Un DevOps jau runā tieši par kultūru – par to, ka ar procesiem vien nepietiek, ka svarīgi ir arī cilvēki, kas strādā kopā, attieksme utt.," teic Uldis.