Vispirms mērķis
"Ņemot vērā diasporas apjomu, tās iespējām iesaistīties politiskajās norisēs Latvijā ir jāpievērš lielāka uzmanība, nekā tas līdz šim ir darīts," pamato Saeimas deputāts un Diasporas likumprojekta izstrādes darba grupas vadītājs Rihards Kols (NA). Nepieciešamība veicināt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību ierakstīta arī jaunajā dokumentā. Diasporas pārstāvju organizācijas dažādos veidos uz to ir mudinājušas gan pašus tautiešus, gan arī politiskajā līmenī centušās panākt plašākas vēlēšanu tiesības Latvijas pilsoņiem ārzemēs. Izskatās – šoreiz tas ir izdevies.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars gan neslēpj pārsteigumu par to, ka likumprojekta autori ar vēlēšanu norisi saistīto likumu grozīšanu uzticējuši CVK – šai iestādei nav likumdošanas tiesību, bet diasporas tiesības vēlēt pašvaldības ir konceptuāls jautājums, par kura īstenošanu būtu jāizšķiras politiķiem. Taču jebkurā gadījumā balsstiesību paplašināšana nozīmē Latvijas vēlēšanu sistēmu maiņu, atzīst Cimdars. Ja tiek dota iespēja vēlēt pašvaldības pa pastu, jārēķinās ar izmaksu pieaugumu. Savukārt, tā kā pašvaldību vēlēšanas finansē novadi, nevis valsts, ir jautājums, vai trūcīgākās pašvaldības to varēs atļauties.
"Pieņemu, ka trūcīgākās pašvaldības arī ir tās, no kurām visvairāk ir aizbraukušo, un tādā gadījumā var sanākt tā, ka trūcīgajai pašvaldībai izmaksas būs daudz lielākas nekā bagātajām pašvaldībām," spriež CVK vadītājs.
Tāpat būtu jārisina jautājums par to, kuram novadam un kā katrs ārvalstīs dzīvojošais pilsonis tiktu piesaistīts. Tomēr būtiskākā dilemma, pēc Cimdara domām, ir apzināties, kāds būtu šādu izmaiņu mērķis. "Vispirms vajadzētu vienoties par mērķi, tad izpētīt ceļus, kas ved uz to, un tikai tad izlemt. Diemžēl praksē tā nenotiek, un šoreiz uzreiz jau tiek piedāvāts ceļš," vērtē vēlēšanu komisijas vadītājs.
Savukārt Kols skaidro, ka likumprojekts cita starpā paredz iespēju tautiešiem papildus deklarētajai dzīvesvietas adresei ārzemēs norādīt arī adresi Latvijā. Tā tiktu uzskatīta par līdzvērtīgu, tādējādi ļaujot piedalīties arī pašvaldību vēlēšanās. Vienlaikus viņš atzīst, ka būs jāveic grozījumi arī pašvaldību vēlēšanu likumā. Nopietnas diskusijas par šiem jautājumiem Saeimā gaidāmas 2. lasījumā, un tikai pēc tam varēs jau konkrētāk spriest par vēl citām neatbildētajām lietām, tajā skaitā finansēm.
Jāuzsver gan, ka iecere neparedz iecirkņu izveidi ārvalstīs, bet balsošanu pa pastu. Nākamās pašvaldību vēlēšanas gaidāmas 2021. gada 5. jūnijā – tas esot pietiekami ilgs laiks, lai ieviestu «ne tik sarežģītu regulējumu», norāda politiķis.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 30. maija, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!