Laikraksta veiktajā pedagogu aptaujā atklājas, ka pašlaik domstarpības par sešgadniekiem vēlamajām prasmēm atklājas ne tikai starp sākumskolas un pirmsskolas iestāžu pedagogiem, bet pat vienā mācību iestādē strādājošiem pedagogiem mēdz būt dažādi uzskati. Diemžēl pērn Latvijā uz otru gadu pirmajā klasē palika par aptuveni 200 skolēniem vairāk nekā citus gadus - 2010./2011. mācību gada sākumā 882 pirmklasniekiem pirmajā klasē nācās mācīties atkārtoti. Lai arī bērns nav skrūvīte. Ir pilnīgi skaidrs, ka skolā nonāk bērni ar dažādām prasmēm. Ir skaidrs, ka tāpēc bērns arī nonāk pirmajā klasē, lai tur sāktu savas nopietnās skolas gaitas. Tomēr ir tikpat skaidrs, ka krīzes dēļ atceltā piecgadnieku un sešgadnieku obligātā sagatavošana ir atstājusi negatīvas sekas.
Izglītības ministrs Roberts Ķīlis, komentējot Dienas aptaujas rezultātus, uzskata, ka tā apliecina viņa piedāvātās pirmsskolas izglītības reformas nepieciešamību. Viņš uzskata, ka nepieciešams uzsākt pedagoģisku, izglītojošu darbu visā pirmsskolā no 1,5 gadu vecuma, bet valstij pedagoģisko darbu pirmsskolā apmaksāt jau no četru, nevis tikai no piecu gadu vecuma, kā pašlaik. Finansējumu saviem plāniem izglītības ministrs sev raksturīgā stilā sola atrast - nu, protams, no 2013. gada. Neviens mūsu valstī nezina, kurš būs izglītības ministrs 2013. gadā, tāpēc paliek jautājums - ko darīt šogad?