Vietējie iedzīvotāji ir pārliecināti, ka viņiem grasās atņemt iekopto zemi un mežus un pēc tam virs Zvārdes poligona atkal lidos kara lidmašīnas un no tām tiks mestas bumbas, tikai nu to darīs cita - NATO - armija.
Aizdomas par kādiem slēptiem nolūkiem radušās vien 12.novembrī, kad tika paziņots, ka Zvārdes zemes tiks atpirktas ar uzņēmuma "Latvijas Valsts meži" starpniecību. Pēdējo nedēļu laikā daudzi īpašnieki saņēmuši zvanus ar mutiskiem piedāvājumiem atpirkt zemes - cenas svārstās no 500 līdz 1500 latiem.
Pagasta pārvaldnieks Imants Džulis spriež, ka pašlaik acīmredzot tiek zondēts iedzīvotāju noskaņojums, jo neviens piedāvājums uz papīra - ar vai bez parakstiem - pagaidām neesot redzēts. Lielākā daļa vietējo savus īpašumus pārdot nevēlas, tāpēc būtisks ir jautājums, kas notiks tad, ja iedzīvotāji nepiekritīs.
Atpirkšanas piedāvājums varētu tikt izteikts 130 līdz 150 īpašniekiem. Padomju armija aviācijas mērķpoligona vajadzībām izmantoja ap 26 000 hektāru zemes, bet tagad par bīstamiem tiekot uzskatīti aptuveni 10 000 hektāru - aktīvās bombardēšanas zona. Arī šādi dati iedzīvotāju uzticību neraisa, jo drošības situācijas izvērtējums Zvārdē nav veikts. Uz 900 cilvēku parakstīto protesta vēstuli atbilde no premjera joprojām nav saņemta. Saldus novada pašvaldībai nav atbildējušas arī Zemkopības un Aizsardzības ministrijas. Pēdējā gan izsaukusi uz pārrunām domes priekšsēdētāju Indru Rassu, taču pie lielākas skaidrības viņa neesot tikusi. Militāristi runājot vienu un to pašu - Zvārdē ir ļoti bīstami.
Iedzīvotāji, kas gadu desmitos te ar un ecē zemi, audzē un cērt mežu, šādu īpašu bīstamību neatzīst. Latvijā ir daudzas vietas, kur pāri gājis karš un vēlāk lidojuši padomju bumbvedēji.
Zvārdenieks Ivars Nesters pieļauj iespēju, ka eksistē arī alternatīva versija - par mazu naudu te zemes tiks atpirktas, iztīrītas, bet pēc tam nopārdotas kā vieta ekskluzīviem īpašumiem, atpūtas bāzēm. Jebkurā gadījumā pamatojums ar bīstamību, arī viņa skatījumā, neiztur nekādu kritiku.
Spridzekļu paliekas koncentrētas aptuveni 80 hektāros. Tad kādēļ armija runā par tūkstošiem hektāru? Un, ja zemes tīrība ir tik svarīga, tad taču atpirkšanai lietojamos miljonus latu lietderīgāk būtu ieguldīt atmīnēšanā, informē laikraksts.