Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Dimiters cer pulcēt 100 000 atbalstītāju, lai atgūtu tautas varu Latvijā

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
A.P.
A
"Vienīgā ticība, kas mūs vēl var vienot cīņai par savas valsts atjaunošanu ir SATICĪBA." Es tā štukoju, ka te http://tautasvarasfronte.lv/ ir vairāk literāri mākslinieciska izpaušanās, nekā reālas mērķtiecīgas.darbības.
A.P.
A
Kā smejies, gribēt jau nav kaitīgi
Dendrons
D
“Nekā personīga” stāsta, ka atklājies – jau pirms četriem gadiem caur Aināra Šlesera vadīto “Pirmo partiju” no valsts budžeta remontam bija piešķirti pieci tūkstoši latu, un, ka naudu saņēmusi Līga Dimitere. Ar Dimiteres parakstu un draudzes zīmogu Tieslietu ministrijā atrasti dokumenti, ka logu vitrāžas baznīcai jau sen izgatavotas, un nauda iztērēta paredzētajam mērķim. Pilnvaras Dimiterei devusi pareizticīgo baznīca, zīmogs, pēc Dimiteres teiktā, iegūts no jau mirušā, iepriekšējā draudzes priestera. Vitrāžu mākslinieks Eero Rass atzinis, ka darbs nav pat sākts, un līgums ir bijis fiktīvs. Patiesībā viņš saņēmis 30% procentus no summas, par ko nopircis materiālus. Tomēr tagad no Itālijas vestais vitrāžu svins kļuvis nederīgs, bet nauda no Dimiteres nav saņemta. Mākslinieks šādu situāciju pamato ar uzticēšanos Dimiteres godprātībai. Baznīcas iegūtā konta izdruka rāda, ka nav skaidrības vismaz par 2 820 latiem. Redzams, ka Līga Dimitere laiku pa laikam ņēmusi nelielas summas, par kurām nav atskaišu. Draudzes loceklis Medards Jasinskis “Nekā personīga” pastāstīja, ka 2007.gadā strādājis pie Dimiteru ģimenei piederošā īpašuma Rīgā, E.Smiļģa ielā puspagraba remonta. Jasinskis uzskata, ka nauda, par ko veikti darbi, bijusi vitrāžām paredzētā. Tikmēr Līga Dimitere savās darbībās vainu nesaredz. Tomēr par naudas izlietojumu liecina tikai pašas Dimiteres rakstītā lapiņa ar izdevumiem. Meklētā summa esot iztērēta baznīcas torņa skārda maliņām, sastatnēm un kupolkrustiem. Līgums par vitrāžām tiešām neesot patiess, bet toreiz viss noticis lielā steigā un tā bijusi vienīgā iespēja, jo bez līguma Saeima naudu nebūtu devusi nemaz. Dimiteres apgalvotais, ka daļa no valsts piešķirtajiem pieciem tūkstošiem tikusi tērēta baznīcas torņa krustu izgatavošanai, pēc raidījuma vadītāju teiktā gan nav patiess. “Nekā personīga” rīcībā ir Dimiteres vīra Kaspara Dimitera rakstītais Valsts Ieņēmumu dienestam, kurā viņš skaidro, kāpēc nav samaksājis nodokļus par kādu honorāru, un pamato ar to, ka līdzekļus ieguldījis Kosas baznīcas restaurācijas vajadzībām uzceltajās torņa stalažās. “Jau nomainītas jumta notekas, palodzītes, izgatavoti divi jauni milzu krusti,” teikts Dimitera vēstulē. Līdz ar to jāsecina, ka darbs padarīts ar pavisam citu naudu. Līga Dimitere līdz šim bijusi pazīstama ar skandalozām ar reliģiju saistītām akcijām. Vienā no tām viņa ar svētīto ūdeni un krustu vērusies pret homoseksuāļiem, bet otrā – ar krāsu pret veikala “Domina” reklāmas plakātiem, kas, viņasprāt, zaimojuši Dievu. Pareizticīgā banzīca par Dimiteres izdarībām neesot sajūsmā un savu piekrišanu tām neesot devusi, vēsta raidījums. http://www.ir.lv/2010/11/22/raidijums-dimiteri-saviem-merkiem-terejusi-baznicas-naudu
Dendrons
D
Tu nesaprati. Es pilnībā atbalstu šādu ideju, bet ne jau šis cilvēks to var realizēt... Svārtstīgs, nenoteikts un reliģiozais fanāts... Kā arī apšmucējies ar naudas darījumiem, arī sieva... Atceros, ka kaut kad baznīcas naudu it ka bija piesavinājušies... kaut kā tā.... Un, ka izķengājuši Artmanes kapu ar pravoslavu atribūtiku - pretīgi...
Ir slimi gan veseli noziedznieki,be
I
Komentārs
  • 0
  • 0
Vārds
V
Psihopāti ir slimi nevis noziedznieki
  • 0
  • 0
Vai tad visas šīs šmuces NAV nozie
V
Komentārs
  • 0
  • 0
vai tad visas š
v
Komentārs
  • 0
  • 0
Dendrons
D
Precīzāk - personība ar vāju LĪDERA potenciālu...
Noziedzniekiem savi līderi.
N
Komentārs
  • 1
  • 2
Dendrons
D
Ideja ir lieliska, bet pati personība - nenoteikta, destabīla un nepietiekams gribasspēks...
tuziks
t
Nu redz, trāpīts pareizā vietā, kliķes ķēdes vaukšķiem izsludināta mobilizācija, pret Dimitera ierosinājumu principā nav ko iebilst, tādēļ viss trieciens vērsts pret Dimiteru kā personu, veca komunistu polittehnologu metode! Bet ierosinājums ir tā vērts, jo valdošā ielikteņu mafija jāpaņem stingri pie bumbuļiem, lai vienreiz sāktu rēķināties ar iedzīvotāju vairākuma domām!
Vārds
V
Vecajai komunistu bandai (pie kuras tuziks -kā daudzreiz pats apliecinājis - pieder) tā varētu šķist.
  • 0
  • 0
vai tu re, kā ...
v
Vaidelote Kāpēc apvainojat Dimitera sievu, saucot to par pusdebīlu? Viņa patiesi šķiet garīgi slima, tādēļ šādi ņirgāties ir vienkārši zemiski. Par pašu Kasparu runājot viņš gan ir cita kaluma: rīko viltīgas shēmas kā rūdīts noziedzinieks, bet prot izskatīties pēc labdabīga jukušā. Vajadzētu ekspertīzi - te būtu jāaptaujā kaut vai apčakarētās draudzes, ko kundziņš mainījis kā zeķes, ikreiz atstājot tukšu krājkasīti - viņš neesot vairījies pat no ziedojumu naudiņas. Pagaidām izskatās, ka viņš izrādījies tukšs Vēja zieds, talantīgs cilvēks, kas nodzīvojis tukšu un sliktos darbos velti izniekotu mūžu. Bet, atšķirībā no sieviņas, ir apzināts nelietis. pirms 14 stundām, 2013.01.27 11:58
varētu jau tā arī būtu
v
tā Līga,patiesi,pēc tādas aptaurētas un stulbas aitas izskatās ar tādu rūdītu tēviņu dzīvojo, acīmredzot, par tādu paliek
  • 2
  • 1
Bankuzvans
B
Dziesminieks spītīgi negrib dzīvot realitātē. Vietā, kur viņš nav dižgars, ne cīņā saucējs, pat ne radošs huligāns, bet tik vien kā prasts svešas naudas notrallinātājs. Kad, pieticībā un pazemībā dzīvodams un čakli rosīdamies, būs atdevis visus aizņēmumus ar procentēm un procentu procentēm, tad varēs saukt tautu sev nopakaļus. Bet līdz tam vēl tāls ceļš ejams, Kaspar, varbūt pat trejdeviņas paaudzes.
Labi teikts!
L
Patiesību šī ģimene nepazīst,viņu dzīve norit uz lozungiem un sapņos par princesīti (varbūt Līgu), - gluži kā paaudzēs ierasts. Piemēram - ordenis kad pušķo krūti,tikai tad tu īsten' jūti,ka tas IEDZIMTS tavā dabā - dzīvot,strādāt TAUTAS LABĀ.
  • 5
  • 2
paipala
p
Deputāti ārdās komentāros :D
strimala
s
Demiters ārdās visu mūžu,bet deputātos tā arī nav ticis. Kad tiks,tad ''komentāros ārdīsies''.
  • 2
  • 2
kapralis
k
Ko nu slimniecina Dimiter trako, sedi nu sava pareizticigas sektas baznica, jo esi jau vairakas sektas nomainijis, un ludz, ludz savus dievus un nesmirdi Latvija, netrace citiem dzivot. Aizej, smerdeli, labak pie savas mammas kapa un to sakop. Si skretins nozaga no Latviesu tauats Viju Artmani un to iegruda kreivu kapos, laikam ar merki, ka kreivi to kapu kops un sim nebus par to jarupejas.
kapralis
k
Tieshi par demitiru ljaunumu,kuram nav robezju,arii rakstiiju. Nav jaabaidaas taisniibu runaat un rakstiit. Nav man BAILS.
  • 11
  • 1
pluudi
p
Tev pašam nav bails no tā ko uzrakstīji, domā esi kalnietis, ļaunumam nav robežu
  • 2
  • 9
po
p
Esmu nogurusi no šiem dziesminiekiem, bundziniekiem, taurētājiem un citiem jefiņiem! Atvainojiet
hmm
h
Rimgailaitei rakstīja: Te par investicijām Igaunijā pēc eiro ievazāšanas: http://www.makroekonomika.org/?page_id=620 īsāka saite: http://go2.lv/knockout Tā ir krišana nekurienē.
Vārds
V
In relation to its size, Estonia has long been a leading Eastern European country in attracting foreign direct investments. Estonia is one of the leaders in Central and Eastern Europe in terms of foreign direct investments (FDI) per capita. The stock of total FDI peaked at 12.8 billion EUR as of 31 December 2011. 52.5% of foreign investment came from Sweden and Finland. Estonian companies have made significant foreign investments of their own, mainly in Lithuania and Latvia (40.3%). More information: Estonian Investment and Trade Agency Pavluts agreed that Estonia has attracted more investments than Latvia, which is yet another reason why Latvia should be moving toward the eurozone and implementing its current policy. http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=54350
  • 0
  • 0
Vārds
V
Direct investments in the industrial sector increased in 2011, mostly due to the Finnish companies either moving their production units to Estonia or investing in additional production capacity of their Estonian subsidiaries. The trend that can be named as the second coming of Finns (the first one was in nineties when low labour costs were Estonia's main attraction), is at least partly due to the adoption of EU's common currency euro on 1 January 2011. By joining the euro-zone Estonia minimized currency-related risks and accounting complexity for foreign investors. http://balticexport.com/?article=arvalstu-investicijas-igaunija&lang=en http://www.eestipank.ee/sites/default/files/publication/rip_dets_2012eng.pdf http://statistika.eestipank.ee/?lng=en#listMenu/1017/treeMenu/MAJANDUSKOOND
  • 0
  • 0
hmm
h
Investīcijas ražošanā un investīcijas ārzemju bankās un nekustamos īpašumos ir DIVAS DAŽĀDAS LIETAS. Vienas noved pie tautas labklājības pie noteiktiem apstākļiem - otras jebkurā gadījumā noved tikai pie dažu miljonāru labklājības. Viens nekustamo īpašumu burbulis Latvijā jau bija. Dažiem vajag otru. Un vel tūkstošiem aizbraukušo, kas nevar atļauties ne strādāt, ne arī uzturēt sadārdzinātu nekustamo īpašumu. To tad pārdod visiem, kas vairāk maksā. Un tie, kas var vairāk maksāt - kā likums nav Latvijas pamatiedzīvotāji. Tādas "investīcijas" veicinās jaunu pilsoņu emigrācijas vilni un šoreiz arī cittautu imigrācijas vilni. Lielākas Ārzemju investīcijas RAŽOŠANĀ ir valstīm ar nacionālo valūtu. Lielākas investīcijas nekustamos īpašumos - valstīm bez nacionālās valūtas. Pirmo nekustamā īpašuma burbuli jau Latvija ieguva, kad piesēja nacionālo valūtu Eiro ar 1% koridoru, iegūstot "lētus kredītus". Tagad dažiem vajag otru.
KM
K
Viņam ar Zuarguss Klororus-Zarmass (pazīstamu kā V. Dūle) jāapveinojas

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas