"Mans personiskais viedoklis - divdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas ir jābeidz draudēt ar piekto gadu un asins lietu. Tas laiks ir aizgājis," intervijā LA savulaik skaidroja Dziesmu svētku noslēguma kocerta mākslinieciskais vadītājs diriģents Ivars Cinkuss. Viņš arī atzina, ka koncerta noslēgumā bija jāizvēlas starp divām noslēguma dziesmām - jau minēto Manai Dzimtenei un Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava. Izvēle krita uz pēdējo kā atbilstošāku mūsu laikam.
Portāls Diena.lv aptaujāja gan diriģentus, gan pašus koristus, lai uzzinātu to viedokli. Visi aptaujātie pauda viedokli, ka repertuāra izveide un kādas dziesmas iekļaušana vai neiekļaušana tajā ir cieši saistīta ar paaudžu jautājumu. Proti: ir nomainījušās gan koristu, gan diriģentu paaudzes, un tas, kas šķita svarīgi un nozīmīgi vidējai un vecākajai paaudzei vēl pirms 15 gadiem, vairs nav aktuāli šodien un jaunajai paaudzei.
Dziesmu svētku noslēguma kocerta mākslinieciskā vadītāja diriģente Aira Birziņa skaidroja, ka Manai Dzimtenei ir nevis izņemta no repertuāra, bet gan nav tajā iekļauta. "Vienīgā neoficiālā himna Dziesmu svētkos līdztekus Dievs, Svētī Latviju ir Jāzepa Vītola Gaismas pils. Visas pārējās dziesmas var vai nu iekļaut vai neiekļaut repertuārā atkarībā no koncerta mākslinieciskās koncepcijas," uzsvēra A.Birziņa.
"Ir mūžīgās dziesmas un dziesmas, kas izpilda savu misiju un tām ir jāpiet malā. Tāda ir arī Manai Dzimtenei, kas savulaik bija ļoti nozīmīga, bet, iespējams, tagad tās laiks ir pagājis," savu viedokli klāstīja ilggadēja diriģente no Jelgavas Gunta Paškovska. Viņa arī atzina, ka, iespējams, citos Dziesmu svētkos šī dziesma atkal atgriezīsies.
Dziesmu svētku virsdiriģents Romāns Vanags atzina, ka šā gada koncerta mākslinieciskā koncepcija viņam šķiet ļoti interesanta, lai gan repertuārā nav iekļauta nedz Manai Dzimtenei, nedz tāda hrestomātiska dziesma kā Lauztās priedes. "Esmu uzaudzis ar šo dziesmu, tai noteikti ir sava vērtība. Taču vienmēr ir problēma, ar kādu dziesmu noslēgt koncertu. Nevar būt trīs noslēdzošās dziesmas. Šogad koncerta mākslinieciskie vadītāji izvēlējās M.Brauna Saule, Pērkons, Daugava. Man nekas nav iebilstams pret šādu izvēli. Taču esmu pārliecināts, ka dziesma Manai Dzimtenei tiks nodziedāta tautas sadziedāšanās laikā," pauda R.Vanags.
Vairāku Dziesmu svētku dalībniece koriste Inese atzina, ka, iespējams, tiešām šīs dziesmas laiks ir pagājis. "Atceros, ka pagājušajos Dziesmu svētkos atšķirībā no senākiem laikiem koristi neprasīja šo dziesmu atkārtot. Kaut kā nebija tās pacilājošās sajūtas, dziesma šķita pārāk estrādiska. Mēs vēlāk to pārrunājām un paši brīnījāmies, kādēļ tā. Bet tādas nu tās sajūtas bija. Brauna Saule, Pērkons, Daugava mūs uzrunāja daudz spēcīgāk," stāsta Inese.
Kora Rīga dziedātāja Maija atzīst, ka Manai Dzimtenei neliktu blakus tādai zelta klasikai kā Gaismas Pils vai Jāņu vakars, lai gan dziesma savulaik dziedāta ar tiešām lielu sajūsmu. "Dziesma nav sarežģīta, tās melodija ir ļoti vienkārša, savulaik tieši politiskais zemteksts bija tas, kas šai dziesmai piešķīra vērtību."
Kora Amadeus korists Kārlis bilda, ka viņam no sirds žēl, ka dziesma nav iekļauta repertuārā, jo "tā taču ir hīts, tā ir tik himniska."
To, kādas ir tautas domas par dziesmas Manai Dzimtenei mūžīgumu vai laicīgumu, katrs pats varēs pārliecināties 7.jūlija vakarā, kad pēc Dziesmu svētku noslēguma notiks tautas sadziedāšanās, kurā izskanēs klausītāju visiemīļotākās dziesmas.