Ķemeros aizliegts transformēt zemi, būvēt nevar, Gaujas parkā jāpierāda tikai, ka būvniecība nebojā dabisko ainavu
Diena jau ziņoja, ka GNP dabas liegumā Ķiržu ezers izbūvēts desmit ēku
komplekss aptuveni hektāra lielumā. Būvdarbu sākšanai ezera krastā
izcirsti koki, no ezera izrautas niedres un to vietā pludmales izveidei
uzbērtas smiltis. Zaļo gaismu tam devis gan pats parks, gan Valsts
vides dienesta (VVD) Valmieras nodaļa. GNP atzina, ka dabiskā ainava
nav cietusi, kā arī to, ka būvlaukumā nav konstatētas īpaši
aizsargājamas sugas. VVD, pārbaudot izsniegtās atļaujas, secinājis, ka
ēku īpašniece gan uzbūvējusi vairāk, nekā ļauts, taču amatpersonas
atļaujas izsniegušas likumīgi.
Vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) Dienai norādīja, ka viņš arī
turpmāk izmantos savas tiesības ierosināt pārbaudes par kādu konkrētu
gadījumu, tajā pašā laikā uzsverot, ka kopumā nacionālo parku
administrācijas darbojas efektīvi. Esošā dabas aizsardzības sistēma ir
pierādījusi savu efektivitāti, tādēļ arī turpmāk lēmumu par būvniecības
atļaušanu pieņems konkrētā administrācija, ir visas Vides ministrijas
(VM) nostāja. VM arī uzsver, ka likumi atļauj būvniecību neitrālajās
zonās, kā arī zonās ar atsevišķi noteiktiem ierobežojumiem un
saskaņošanas procedūru.
Tiesa, patlaban visā GNP teritorijā ir tikai viens dabas liegums, kam
ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns — Ungura ezers. Pārējiem
liegumiem šādu atsevišķu ierobežojumu nav, darbību tajos regulē
vispārīgās parka nostādnes par ekosistēmas līdzsvara un dabiskās
ainavas aizsardzību, un, kā liecina Ķiržu gadījums, būvniecībai tas var
nebūt šķērslis.
Viensētu, ne vairāk
ĶNP atzinumu sagatavošanas sektora vadītāja Kristīne Vilciņa sarunā ar
Dienu uzsvēra, ka GNP teiktais par normatīvo aktu trūkumu neatbilst
patiesībai. Valdības noteikumi par zemes transformāciju aizliedz šo
procedūru īpaši aizsargājamos biotopos un virknē citu gadījumu. "ĶNP
noteikumi dabas liegumos aizliedz zemes transformāciju ārpus parka
dabas aizsardzības plānā norādītajām vietām, kas nepieļauj jaunu
būvniecību" pastāstīja K.Vilciņa, paskaidrojot, ka dabas liegumā
ierādītas vietas, kur būvniecība ir atļauta. "Šādi izņēmumi ir
paredzēti, taču dzīvē tie līdz šim nav pielietoti. Vienīgi parka
infrastruktūras, putnu vērošanas torņu un barotņu celtniecībai," norāda
K.Vilciņa. Dabas liegumā zemes transformācija nav vajadzīga būvniecībai
uz vecajiem pamatiem. "Pagaidām ir viens tāds gadījums, arhīvā kāds
saņēma izrakstu par kādreizējo viensētu," pastāstīja K.Vilciņa. To
atļaus atjaunot sākotnējā izskatā.
ĶNP dabas aizsardzības plāni nav saistoši, un parka teritorijā esošās
pašvaldības, izstrādājot teritorijas plānojumu, tos var ņemt vērā, taču
var to nedarīt. Piemēram, kompromisa meklējumi ar Lapmežciema novada
domi plānojuma izstrādē nav vainagojušies ar panākumiem, tiek
izstrādāta jau otra tā redakciju. Smārdes un Salas pagastu plānojumi ir
saskaņoti ar parku. "Ja teritorijas plānojuma nav, ārpus esošajiem
pagalmiem nevar uzsākt būvniecību arī parka neitrālajā zonā," skaidro
K.Vilciņa.
Ko aizsargā?
"ĶNP, iestrādājot parka noteikumos punktu par transformācijas
aizliegumu, ir stipri priekšā GNP dabas aizsardzībā no apbūves," atzina
GNP administrācijā. GNP atļauju daļas vadītājs Jānis Krūmiņš
pastāstīja, ka patlaban parka administrācija apspriež būvniecības
ierobežošanu. Tiesa, kā Diena jau rakstīja, Ķemeru kolēģu bardzība pret
būvēties gribētājiem izsaukusi asu parka privāto zemes īpašnieku
reakciju, kuru neapmierina kompensācijas.
Vai GNP vadība, mainot politiku, arī nebaidās no protestiem? "GNP zeme
nav tik dārga kā Jūrmalas apkaimē, mūsu gadījumā tāds iznākums ir maz
ticams," sarunā ar Dienu uzsver J.Krūmiņš. VM atzīmē, ka šādos
konfliktos ir parka administrācijas pusē.
Par VM pausto, ka katra aizsargājama dabas teritorija ir izveidota ar
atsevišķu mērķi, J.Krūmiņš izsaka izbrīnu — viņaprāt traktējums
neatbilst šodienas reālijām. "Turpmāk neattaisnosies katram dabas
liegumam rakstīt savus mērķus," skaidro J.Krūmiņš, norādot, ka ĶNP
veikums to formulēšanā ir apsveicams, taču GNP šādu pieeju nepārņems.
Noteikumu izstrāde katram liegumam aizņemtu gadus, taču parka
administrācija būvniecības ierobežošanu uzskata par neatliekamu
pasākumu. J.Krūmiņš atgādina 1999.gada notikumus, kad likumu trūkuma
dēļ GNP notika masveida cirte. Problēmu atrisināja, paplašinot parka
likuma cirtes ierobežojumus. Arī būvniecību dabas liegumos GNP
ierobežos, grozot parka likumu. Patlaban GNP likumā būvniecību ierobežo
vien dabiskās ainavas un reto augu un dzīvnieku sugu aizsardzības
noteikumi.
- Gaujas nacionālais parks ir lielākais pēc platības no četriem Latvijas nacionālajiem parkiem, tā platība ir 917,45 km2. No tiem 4% veido parka dabas rezervāta zona, dabas liegumi aizņem 31%, parka lielāko daļu veido ainavu aizsardzības zona — 44%, kultūrvēsturiskā zona aizņem atlikušos 3% parka platības.
- Ķemeru nacionālais parks ar 406,92 km2 ir trešais pēc platības aiz šogad Latgalē dibinātā Rāznas nacionālā parka. Dabas rezervāta zona veido 6% ĶNP, lieguma zona — 52%, ainavu aizsardzības zona izveidota 38% parka teritorijas, atlikušos 4% aizņem neitrālā zona.