Pērnā gada decembrī Administratīvā rajona tiesa noraidīja piecu tiesnešu pieteikumus, kuri lūdza tiesu izvērtēt valdības noteikto pienākumu vairāku sfēru darbiniekiem obligāti vakcinēties pret Covid-19.
Pieteikumus bija iesnieguši Rīgas apgabaltiesas tiesneši Normunds Riņķis, Iveta Stuberovska un Olita Blūmfelde, kā arī divi Zemgales apgabaltiesas tiesneši - Svetlana Maršāne un Visvaldis Sprudāns.
Viens no Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem, kurš līdz šim nevarēja uzrādīt sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, to ir izdarījis, bet viens tiesnesis atrodas ikgadējā atvaļinājumā un ir uzsācis vakcinācijas procesu, aģentūru LETA informēja tiesā.
Savukārt saskaņā ar Tiesnešu disciplinārkolēģijas publiski sniegto informāciju, izskatot disciplinārlietu pēc būtības pret trešo Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, Tiesnešu disciplinārkolēģija jau tuvākajā laikā lems par tiesiskajām sekām, ja sadarbspējīga sertifikāta uzrādīšanas prasība netiks izpildīta.
Savukārt attiecībā uz diviem Zemgales apgabaltiesas tiesnešiem ir pieņemti lēmumi par disciplinārlietas ierosināšanu un tie nodoti izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijai.
Tiesnešus atstādināt no amata pienākumu pildīšanas var tikai Tiesnešu disciplinārkolēģija, tāpēc šobrīd tiesneši turpinot strādāt attālināti.
"Tiesnešu lieta" bija otrā šāda veida lieta par vakcināciju, kas nonāca līdz pirmās instances tiesas spriedumam, un abās lietās pieteikumi tika noraidīti. Kā pirmo tiesa noraidīja Labklājības ministrijas ierēdnes Sandras Ruckas, viņas vīra Gunāra Rucka un meitas Kristīnes Ruckas prasību pret vakcinēšanās pienākumu. Kopumā tiesa ir saņēmusi jau pāris simtus šāda veida prasību pieteikumu.
Kā Ruckas lietas spriedumā skaidroja Administratīvā rajona tiesa, prasība pret obligāto vakcinēšanos tika noraidīta, jo labums, ko iegūst sabiedrība, nosakot vakcinēšanās pienākumu, ir lielāks par personas tiesībām nodarīto aizskārumu.
Tiesa atzina, ka vakcinācijas pienākums, paredzot sekas neizpildes gadījumā, ierobežo privātpersonu tiesības uz privāto dzīvi un tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.
Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa secināja, ka valdības rīkojumā paredzētais pienākums vakcinēties ir noteikts saskaņā ar likumu, tam ir leģitīms mērķis - neatliekama sociāla vajadzība aizsargāt citu cilvēku tiesības un sabiedrības epidemioloģiskās drošības aizsardzība, kas saistās ar infekcijas izplatības ierobežošanu, vienlaikus sabiedrības interesēs nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību un tas ir samērīgs, proti, likumdevēja lietotie līdzekļi ir piemēroti un nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai, kā arī šo mērķi nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.
Rucku ģimene spriedumu ir pārsūdzējuši.
Covid-19 ierobežošanai Ministru kabinets noteica, ka publiskajā sektorā nodarbinātajiem līdz 15.novembrim bija jāvakcinējas pret Covid-19, bet tiem, kuri līdz šim datumam bija sākuši vakcinācijas kursu, taču vēl nebija saņēmuši Covid-19 vakcinācijas sertifikātus, varēja turpināt pildīt darba pienākumus attālināti vai klātienē. Šīm personām vakcinācijas sertifikāta iegūšanas gala termiņš bija pērnā gada 15.decembris.
Tādi paši nosacījumi tika attiecināti arī uz privātajā sektorā nodarbinātajiem, kuri darba pienākumus privātajā sektorā veic klātienē un nonāk tiešā saskarsmē ar klientiem, ir pakļauti inficēšanās riskam vai nodrošina uzņēmuma darbības nepārtrauktību. Nodarbinātajiem, kurus darba devējs, izvērtējot riskus, informēja par pienākumu vakcinēties, bija jānoslēdz vakcinācijas kurss līdz 2021.gada 15.decembrim.