Lēmumu pieņemšanā atturējās aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK).
Iebildumus pret šādu lēmumu cēlusi biedrība Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai, aicinot rast videi draudzīgākus un sabiedrībai pieņemamākus risinājumus. "Šādas shēmas apstiprināšana met ēnu uz Ministru kabinetu. Ja vērā tiek ņemtas tikai Rīgas brīvostas attīstības ekonomiskās intereses, nav iespējams veidot līdzsvarotu valsts attīstību un ievērot Vides aizsardzības likumā ietverto izvērtēšanas principu," vēstulē valdībai norāda biedrība.
LETA iepriekš ziņoja, ka, pēc Satiksmes ministrijas skaidrojuma, šis valdības lēmums nodrošināšot iespējas Rīgas brīvostas attīstībai un Rīgas brīvostas attīstības programmā izvirzīto mērķu sasniegšanai, ievērojot vides aizsardzības prasības. Projekta īstenošanas laikā Rīgas jūras līcī paredzēts veikt kuģu pieejas kanāla rekonstrukciju posmā no pieņemšanas bojas līdz Daugavas grīvai, kā arī izmantot esošo grunts izgāztuvi izsmeltās grunts deponēšanai. Tāpat plānots izveidot jaunu grunts izgāztuvi izsmeltās grunts deponēšanai un izveidot pagaidu grunts atbērtni ar ekspluatācijas laiku ne ilgāku par desmit gadiem Rīgas brīvostas teritorijā pie Rietumu mola, kur īslaicīgi tiks uzglabāta grunts, kuras inženierģeoloģiskie rādītāji atbildīs tam, lai to varētu izmantot būvniecībā.
Kopējā pieejas kanāla rekonstrukcija būs 13 kilometru kopgarumā. Projekts tiks īstenots pa kārtām. Projekta īstenošanai tiek plānots piesaistīt Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzekļus, vienlaicīgi nodrošinot attiecīgo līdzfinansējumu no Rīgas brīvostas pārvaldes. Atbilstoši Rīgas brīvostas pārvaldes sniegtajai informācijai, projekta īstenošanai plānotās kopējās izmaksas veido aptuveni 71,14 miljoni eiro.