2012.gadā astoņos mēnešos inspekcija kopumā atklājusi 2010 personas, kas nodarbinātas bez rakstveida darba līguma. Tas ir par 14% vairāk nekā šajā pašā laikā pērn, kad Darba inspekcija atklāja 1751 nereģistrēti nodarbinātu personu.
Darba inspekcija secinājusi, ka vienā uzņēmumā bez rakstveida darba līguma tiek nodarbināti arvien vairāk darbinieku. Šogad ēnstrādnieki konstatēti 547 uzņēmumos, pērn šajā pašā laikā - 529 uzņēmumos. Tātad pērn vidēji vienā uzņēmumā tika nodarbināti trīs darbinieki bez rakstveida darba līguma, bet šogad četri ēnstrādnieki.
Pieaugot ēnstrādnieku un atkārtotās nereģistrētās nodarbinātības gadījumu skaitam, par 55% pieaudzis piemēroto administratīvo sodu apjoms. Astoņos mēnešos darba devējiem piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu 724 972 lati, bet pērn šajā pašā laika periodā - 466 005 lati. Pirmajā reizē par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma darba inspekcija soda ar administratīvo sodu no 750 līdz 5000 latu, bet, pieļaujot šādu pārkāpumu atkārtoti, tiek piemērots administratīvais sods no 5000 līdz 10 000 latu.
Vairums atkārtoti administratīvi sodīto darba devēju sākotnēji piemēroto administratīvo sodu par nereģistrēto nodarbinātību pārsūdzējuši darba inspekcijas direktoram un pēc tam arī Administratīvajā tiesā, tā novilcinot soda izpildi. Taču neskatoties uz reiz jau atklāto nereģistrēto nodarbinātību un piemēroto administratīvo sodu, darba devēji arī pēc tam turpinājuši strādājošos nodarbināt bez rakstveida darba līguma. Šādi darba devēji visbiežāk pieļauj arī cita veida pārkāpumus darba tiesību vai darba aizsardzības jautājumos, piemēram, neizmaksā darba algas, nenodrošina darbiniekiem atvaļinājumus un slēpj notikušos nelaimes gadījumus darbā.
Darba inspekcija atgādina, ka neslēdzot rakstveida darba līgumu, darbinieks zaudē sociālās garantijas, piemēram, tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu, bezdarbnieka pabalstu, apmaksātu darba nespējas lapu, kā arī riskē nesaņemt darba algu.