Divu gadu laikā deviņās ES dalībvalstīs samazināti ieguldījumi izglītībā

Nestabila budžeta situācija ir arī Latvijā, turklāt Latvija ir to 11 valstu vidū, kurās skolotāju un pasniedzēju algas un pabalsti samazināti vai iesaldēti.

Vairāk nekā 5% liels izglītības budžeta samazinājums tika piemērots Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Lietuvā un Portugālē, savukārt Igaunijā, Polijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē (Skotijā) samazinājuma apmērs bija no 1 līdz 5%. Taču piecās dalībvalstīs - Austrijā, Dānijā, Luksemburgā, Maltā un Zviedrijā, kā arī Beļģijas vāciski runājošajā daļā - izglītības izdevumi tika palielināti vairāk nekā par 1%. Vācija un Nīderlande nesniedza ziņas par laikposmu no 2010. gada.

Izdevumu tendences atšķiras citās dalībvalstīs, no kurām dažas vienu gadu palielina budžetu, bet nākamajā gadā to samazina vai otrādi. Beļģija (franciski runājošā kopiena), Kipra, Latvija, Somija, Francija, Īrija, Slovēnija un Apvienotā Karaliste (Velsa), kā arī topošā dalībvalsts Horvātija palielināja izglītības budžetu 2010.-2011. gadā, bet to samazināja 2011.-2012. gadā. Bulgārija, Čehija, Rumānija un Slovākija rīkojās pretēji, 2010.-2011. gadā samazinot izglītības budžetu, bet palielinot to nākamajā periodā. Beļģijas flāmu kopienas izglītības budžets abus gadus bija nemainīgs. Kā komentē Izglītības un zinātnes ministrijas Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktore Svetlana Batare, budžeta samazinājums Latvijā minētajā laikposmā radies, jo samazinājušies skolu rekonstrukciju projektiem pieejamie Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļi.

Atalgojuma iesaldēšanas rezultātā mazinājies mācībspēku skaits

Pētījumā analizēts 35 valstu un reģionālo izglītības sistēmu finansējums no pirmskolas līdz augstskolas līmenim. Tas liecina, ka 2011. un 2012. gadā skolotāju un pasniedzēju algas un pabalsti tika samazināti vai iesaldēti 11 valstīs (Bulgārijā, Horvātijā, Igaunijā, Grieķijā, Ungārijā, Īrijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Portugālē un Spānijā). Skolotāju un pasniedzēju atalgojums veido vairāk nekā 70 % no izglītības budžeta.

Šo samazinājumu dēļ desmit dalībvalstīs (Bulgārijā, Kiprā, Igaunijā, Francijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Portugālē, Rumānijā un Apvienotajā Karalistē) sarucis arī mācībspēku skaits. Tam iemesls ir ne tikai krīze, bet arī skolēnu un studentu skaita samazināšanās. Pozitīvs fakts ir finansējuma palielināšana mācībspēku apmācībai 18 Eiropas valstīs - tas ir būtisks sasniegums, ņemot vērā saikni starp mācīšanas kvalitāti un mācību rezultātiem.

Latvijā plāno nodrošināt labāku pakalpojumu pieejamību bērniem ar īpašām vajadzībām

Publiskā sektora atbalsts skolēniem un studentiem, piemēram, stipendijas, kredīti un ģimenes pabalsti, 2011. un 2012. gadā lielākajā daļā valstu nemainījās. Astoņās dalībvalstīs (Austrijā, Vācijā, Grieķijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā un Portugālē) īpašs atbalsts tiek piešķirts bezdarbniekiem vai mazkvalificētiem darbiniekiem prasmju pilnveidošanai vai atjaunošanai. Vairākumā gadījumu šie ieguldījumi līdzvērtīgā apjomā tiek papildināti ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu.

"Lai uzlabotu izglītības finansēšanas sistēmas efektivitāti Latvijā tiek plānots izvērtēt un pilnveidot speciālās izglītības iestāžu finansēšanas modeli, kas ļautu nodrošināt labāku pakalpojumu pieejamību bērniem ar īpašām vajadzībām, izmantojot valsts budžetā pieejamu resursus. Vienlaikus notiek pedagogu darba samaksas sasaiste ar kvalitāti," atklāj Svetlana Batare.

Ar pētījuma Izglītības finansējums Eiropā: ekonomiskās krīzes ietekme, ko Eiropas Komisijas vajadzībām veicis tīkls Eurydice, pilnu tekstu var iepazīties Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) mājas lapas www.viaa.gov.lv sadaļā Eurydice publikācijas.

Eurydice apkopo informāciju, veido analītiskus pārskatus par Eiropas valstu izglītības sistēmām un izglītības politikas aktualitātēm un informē par to atšķirībām un kopējām iezīmēm, rosinot diskusijas par izglītības problēmjautājumiem. Eurydice tīklu Latvijā pārstāv VIAA.