Organizatoriem par lielu pārsteigumu, atsaucība līdzdalībai izrādījās daudz lielāka, nekā sākotnēji bija plānots. Tikai lielā vairumā tā nebija diez ko priecīga atsaucība. Zvanīja skolotāji, zvanīja vecāki un atkārtoja vienu un to pašu stāstu - man ir skolēns vai man ir bērns ģimenē, kas cieš no atkarības, bet es nezinu, ko iesākt. Radās iespaids, ka daudzi ir vientuļi ar šo savu problēmu. Daļēji tas saprotams, jo ne jebkurš vecāks ir gatavs tūlīt skriet pie narkologa, pat vēl vairāk - ne jebkuram pastāv drosme atzīt problēmas esamību. Bet atkarība diemžēl nav iesnas, kas tā vienkārši pašas no sevis pāriet. Īstenībā tā ir liela ģimenes nelaime, ar kuru tikt galā vieniem pašiem ir gandrīz neiespējami. Gandrīz vai uzprasās doma pēc analoģijas ar «anonīmajiem alkoholiķiem» organizēt «anonīmo vecāku» saietus, kur nelaimē nokļuvušie, pirmkārt, redzētu, ka nav vieni uz pasaules ar savām problēmām, un, otrkārt, varētu dalīties savā pieredzē un uzzināt, kā ar problēmām galā tiek citi. Jo pieredze rāda - ne tik daudz narkologam vai psihiatram, cik tieši vistuvākajiem ģimenes locekļiem ir izšķirošā nozīme cīņā par pusaudža atkarības uzvarēšanu. Ja tikai viņi zina, ko un kā darīt.
Daļēji atkarību pieaugums jauniešu vidū ir arī kopējas sociālas slimības simptoms. Vecāki plēšas no rīta līdz vakaram dienišķās maizes pelnīšanā, skolas cenšas savilkt savu finanšu galus, un rezultātā skolēni paliek vieni savā izpratnē un iespējās, kā padarīt savu dzīvi interesantu. Ar vienkāršotu moralizēšanu šīs problēmas nerisinās. Vajadzīga kaut kāda pusaudžu brīvā laika politika sabiedrībā un valstī. Un ne tikai politika vārdos, bet arī līdzekļi šīs politikas īstenošanā. Kā arī izpratne pieaugušo pasaulē, ka vienaldzība pret pusaudžu problēmām īstenībā ir vienaldzība pašiem pret savu nākotni.
Rīt Dienā lasiet atreferējumu par trešdien notikušo konferenci un tās atziņām. Bet mūsu laikraksts arī tālāk turpinās šo tēmu. Jaunās paaudzes garīgā veselība savā ziņā ir daudz svarīgāks nacionālās drošības jautājums nekā kāda militārā helikoptera iepirkums. Domāsim kopā!