Savukārt Eiropas komisāra pilnvaras Valdim Dombrovskim (JV) beigsies šī gada oktobrī, kas nozīmē, ka pēc jaunā EP sasaukuma darba sākuma viņam būs jāizšķiras, kurā amatā darbu turpināt. Viņš pagaidām vēl neatklāj, vai vasaras vidū, kad darbu sāks jaunais EP sasaukums, viņš sāks darbu tajā, vai tomēr paliks Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenta amatā.
Ja Dombrovskis izšķirsies par labu komisāra amatam, EP darbu varēs sākt politiķis, kas Jaunās Vienotības sarakstā vēlēšanās būs ierindojies aiz Dombrovska un Sandras Kalnietes, kuri pēc neoficiālas informācijas kā pirmie ir ieguvuši EP deputātu mandātus.
Iespējams, atturēšanās no nākotnes plānu komentēšanas ir saistīta ar to, ka pagaidām vēl nav notikušas oficiālas valdošās koalīcijas partiju sarunas par to, ko virzīt kā nākamo Latvijas eirokomisāra amata kandidātu un vai šos pienākumus vēlreiz uzticēt tieši Dombrovskim. Jaunā Vienotība nav slēpusi, ka vēlētos Dombrovski virzīt komisāra amatam, savukārt citas partijas tam vēl nav teikušas skaidru "jā".
Politologs Jānis Ikstens tikmēr norāda, ka patlaban nav iespējams prognozēt, pēc kāda principa partijas izvēlēsies nākamo eirokomisāru, kā arī nav skaidrs, vai šo amatu atkal uzticēs JV pārstāvim, ņemot vērā, ka šis politiskais spēks EP vēlēšanās ieguva visvairāk balsu.
"Ir skaidrs, ka eirokomisāra amats ir viens no vairākiem augstiem amatiem, uz kuru pretendentus izraugās valdība un koalīcija. Parasti augstos amatus sadala pēc proporcionalitātes principa. Patlaban nacionālajai apvienībai ir Saeimas spīkera amats, JV - Ministru prezidenta amats, tāpat, visticamāk, tūlīt prezidenta amatā tiks ievēlēts Egils Levits, bet nav skaidrs, kuras partijas kvotās tiks ieskaitīts šis amats - nacionālās apvienības, Jaunās konservatīvās partijas vai kādas citas," analizēja Ikstens.
Eksperts gan neizslēdza, ka nākamo eirkomisārs varētu izvēlēt, ņemot vērā EP vēlēšanu rezultātus, tādējādi atkāpjoties no proporcionalitātes principa.
"Droši vien partijas kaulēsies par eirokomisāra amatu, bet patlaban nav skaidrs, kā tas notiks. Katrā ziņā es neredz pamatu vienkāršam risinājumam," piebilda Ikstens.
JV politiķis Arvils Ašeradens aģentūrai LETA pauda, ka JV neredz šķēršļus Dombrovska kļūšanai par eirokomisāru. Politiskais spēks arī pirms vēlēšanām pauda, ka Dombrovskim jāturpina ieņemt šis amats, skaidroja politiķis. Izskatās, ka arī ir izpildīts nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK pārstāvja pēdējās debatēs izvirzītais kritērijs, ka spējīgākais kandidāts jāvirza EP vēlēšanu spēcīgākajam politiskajam spēkam, norādīja Ašeradens. Politiķis gan piebilda, ka vēl jāsagaida vēlēšanu oficiālie rezultāti.
Ašeradens norādīja, ka jautājums par eirokomisāru ir Ministru prezidenta, kas pašlaik ir Krišjānis Kariņš (JV), ziņā.
JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis aģentūrai LETA pauda, ka Dombrovskis ir labākais kandidāts, ko Latvija var piedāvāt Eiropas Savienības komisāra amatam. Politiķis norādīja, ka pašreizējam komisāram piemīt visas īpašības, lai ieņemtu šo augsto amatu Briselē.
Reizē ir svarīgi, kādi būs kopējie EP vēlēšanu rezultāti, tajā skaitā kādu rezultātu iegūs JV pārstāvētā Eiropas Tautas partijas politiskā grupa. Vaicāts par JV uzvaras EP vēlēšanās ietekmi uz partiju apvienības iespējām virzīt savu pretendentu, Latkovskis atzina, ka tas palīdz Dombrovska kandidatūrai uz šo posteni.
Kā ziņots, vislielāko atbalstu - ap 26,2% - EP vēlēšanās saņēmusi Jaunā Vienotība, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Par Saskaņu nobalsojuši aptuveni 17,5% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK - ap 16,4% vēlētāju. Apvienību Attīstībai/Par! atbalstījuši ap 12,4% vēlētāju, bet partiju Latvijas Krievu savienība - ap 6,3% balsstiesīgo.
Attiecīgi JV, Saskaņa un VL-TB/LNNK varētu iegūt pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.
Zaļo un zemnieku savienība saņēmusi 5,3% vēlētāju atbalstu, taču varētu neiegūt mandātu EP. Tuvu 5% robežai ir arī Latvijas Reģionu apvienība un Jaunā konservatīvā partija.
papildināta visa ziņa
Itamars Toledano
mākslinieks
ļuļa