Dombrovskis aicina VARAM un IeM sekot Kargina apbūves plāniem

Es esmu sašutusi par milzu māju Jūrmalas kāpās, ko Kargins uzslējis, aizšķērsojot gājēju ceļu aiz kāpas- tā izrādot savu zemo attīstības līmeni. Un tagad tas pats Latgalē, tikai vēk krāšņāk. Ko labu šāds indivīds nes Latvijas iegzīvotājiem?

Kad Latvijā aizliegs veidot latifundijas?Vai Latvijā ir doma visu zemi izpārdot agrofirmām un miljonāriem? Viens mijonārs var nopirkt pagastu pie jūras un pasludināt neatkarību,kāds teiks-brīvais tirgus.....,bet nekur pasaulē nav brīvā tirgus,ir tikai runas,realitātē-visi aizsstāv savējos.....tikai pārcentīgie un zaglīgie latviešu ierēdņi to liekas neredzam......

Vai premjerministrs var atļauties aicināt ievērot vai neievērot likumu? Var aicināt premjeru pacelt galvu un paskatīties uz aizmuguri, kas rakstīts uz sienas MK sēžu zālē - Viens likums , viena taisnība visiem. P.s. Un runā , ka cilvēkam palika jau 40...

tas vairs ir tikai laika jautajums- un latvija bus ebreju kolonija - izdzivos tikai tie kas emigres- parejie kalpi --- kuriem bus atlauts dziedat dziesmu svetkos paula zinges un lekat tautas dejas nodzeroties janos- latviesu vagari to uzraudzis----dombrovski dariet ko variet un tauta balsos par vienotibu----- skat ka putins likvideja savu ebreju mafiju- ko vinam nakad nepiedos

Belokoņs grasās sacūkot un izpārdot Latviju Jaunpiebalgā , Kargins Latgalē... Žīdi atklati īsteno savus noziedzīgos plānus pilnībā pārņemt Latviju .... Ja mēs to pieļausim -mēs Latviju zaudēsim! CIETUMĀ KARGINU !!!!

šitajam sliktajam onkulim vajadzēja visu, visu līdz pēdejam santīmam Konfiscēt! Un iesēdināt uz mūžu kautkur kuriļu salās, vai kamčatkā! Bet tādi Parazīti vēl Mūss slauks ilgi un ilgi!

Vējonis ne pirmo reizi vējo uz to pusi, kur atskan lielas naudas šķindoņa...... Kapēc gan lai Kargina nauda būtu sliktāka? Te būtu īstā reize valsts prezidentam parādīt savu valstisko nostāju (ja tāda viņam ir).......

NEVARAM (jo nezinām un negribam).

Es aicinu visus aicināt Dombrovski aicināt sekot, vai IeM aicina sevi kaut ko darīt vai nē!

XIX gs. vidū Palestīnā mita aptuveni 5000 ebreju, galvenokārt pilsētās. Gadsimta otrajā pusē sākās organizēta ebreju masveida imigrācija uz Palestīnu un zemes uzpirkšana no Osmaņu impērijas ierēdņiem un latifundistiem (Osmaņu impērija, kad bija iekarojusi to, nepieļāva zemes nonākšanu zemnieku privātīpašumā, zemniekiem paliekot tādā kā dzimtcilvēku statusā). Jau 1880. gados sākās pirmie palestīniešu nemieri dažos ciemos, kad to iedzīvotājiem ar varu lika pamest zemi, jo to bija no turku latifundistiem nopirkuši ebreju imigranti. 1890. gadu otrajā pusē sākās plaši palestīniešu zemnieku protesti pret zemes atņemšanu. Haifā sākās pirmie stihiskie bruņotie uzbrukumi lielajiem sīriešu zemes īpašniekiem, kuri pārdeva zemi imigrantiem, kurus īstenoja no zemes padzītie zemnieki. 1897. gadā Bāzelē I Vispasaules cionistu organizācijas kongress oficiāli pasludināja par savu mērķi ebreju imigrāciju uz Palestīnu un mononacionālas valsts izveidošanu tur. Šajā laikā Palestīnā dzīvoja jau aptuveni 24 000 ebreju. 1898. gadā nodibināja "Ebreju koloniālo banku" (2 000 000 sterliņu mārciņu pamatkapitāls), "Anglo-Palestīnas biedrība" (39 000 000 sterliņu mārciņu pamatkapitāls), kuru mērķis bija zemes uzpirkšana Palestīnā. Zeme Palestīnā piederēja pamatā sīriešu un libāņu feodāļiem (ja neskaita palestīniešu Tukani, Huseini un Halidi klanus). Apmēram 25% zemes tika pakāpeniski pārdota imigrantiem vēl pirms Balfūra deklarācijas. 1901. gadā tika nodibināts "Ebreju nacionālais fonds Keren kaimet", kura uzdevums bija vākt līdzekļus un uzpirkt zemi Palestīnā, finansiāli veicināt ebreju imigrāciju uz turieni. Paralēli un vēlāk tika radīta vēl virkne organizāciju ar līdzīgu mērķi. 1907. gadā uz viena kibuca bāzes izveidota pirmā organizētā ebreju bruņotā grupa „Bar Gior“ ziemeļu Galilejā, kas veica terora aktus pret Osmaņu varas iestādēm un nepakļāvīgiem palestīniešiem, piegādāja Lielbritānijai militārās izlūkošanas datus. 1909. gadā no "Bar Giora" atdalījās nelegāla kaujas organizācija "Hašomer" (Aizsargi) - sāka veidoties bruņotas ebreju kaujinieku grupas, kuru mērķis bija pārņemt zemi ne tikai ekonomiskām metodē°, bet arī bruņotā ceļā. 1915. gadā I Pasaules kara laikā Lielbritānija iebruka Osmaņu impērijā. 1917. gadā sākas arābu sacelšanās (Lielbritānijas augstais komisārs Ēģiptē lords Makmahons Rietumu valdību vārdā apsolīja arābiem pēc Osmaņu impērijas sagrāves izveidot neatkarīgu valsti) un Lielbritānija okupēja Palestīnu. Pretēji arābiem solītajam, 1916. gadā Saiksa-Piko līgums paredzēja, ka Osmaņu impērijas arābu daļa tiks sadalīta divos protektorātos: Sīrija piederēs Francijai, bet Irāka, Transjordānija (teritorija uz austrumiem no Jordānas upes), Palestīna un Ēģipte - Lielbritānijai. Lielbritānijas arlietu ministrs lords Balfūrs 1917. gada 2. novebrī nāca klajā ar deklarāciju, ka ebrejiem no visas pasaules jāļauj braukt uz Palestīnu, lai izveidotu tur savu valsti. 1918. gadā ebreji bija jau 8% no Palestīnas iedzīvotājiem (56 000). 1929. gadā uzpirktajās teritorijās bija jau 96 ebreju imigrantu apmetnes. 1920. gadā "Hašomer" pārstrukturizējās un izveidoja jaunu pagrīdes kaujas organizāciju „Hagana“, kura uzsāka aktīvu bruņošanos (tai pat bija savas pagrīdes ieroču darbnīcas). "Hagana" ļaudis iefiltrējas svarīgākajos britu administrācijas posteņos - policijas, muitas vadībā, utt. Izvērsās jauna palestīniešu padzīšanas kampaņa, kas izraisīja plašus nemierus zemnieku vidū - apsolītā neatkarība netika dota, zeme tika atņemta. 1927. gadā Hagana ietvaros tika izveidota grupa „Kvutcat Hamerkac“, kuras vienīgais uzdevums bija terora aktu veikšana pret britu ierēdņiem un palestīniešu "bandītiem". Uz 1929. gadu "Hagana" kaujinieki ar ieroču spēku bija piespieduši atstāt savu zemi jau 30 000 palestīniešus. Atsacīšanos pamest savus ciemus apspieda britu policija kopā ar "Hagana" kaujiniekiem. 1929. gada 15. augusts iezīmēja pirmo masveida pretstāvi un masu upurus - Jeruzalemē notika cionistu ekstrēmā spārna (Žabotinska sekotāji) manifestācija. Palestīniešu vidū tika izplatīts viltots (kā vēlāk izmeklēšanā secināja no Londonas ieradusies lorda Šou komisija) aicinājums pulcēties un aizsargāt mečetes no cionistu akcijām. Sevišķi asa situācija izveidojās pie t.s. raudu mūra, kas ir viena no Haram al-Sherifas mečetes sienām un reizē arī lielākā jūdaisma svētvieta, kur savstarpējās sadursmēs gāja bojā 133 ebreji un 116 palestīnieši. 1930. gadā Palestīnā ieradās karaliskā komisija, lai noskaidrotu palestīniešu neapmierinātības iemeslus un nemieru cēloņus. Komisijas zinojumā tika norādīts par vispārēju palestīniešu etnisko, kultūras un ekonomisko diskrimināciju.

Vējonim nu ir visas iespējas pirms vēlēšanām izcelties un parādīt, ka veltīgi netiek terēti mūsu nodokļi.