"Pirmkārt, Latvija ir nopietni strādājusi, lai stabilizētu ekonomiku un liktu pamatus ilgtspējīgai izaugsmei – to atzinīgi novērtējuši arī mūsu starptautiskie partneri. Otrkārt, Latvija izlēmīgi virzās uz Eiropas vienotās valūtas eiro ieviešanu 2014.gadā, kas vēl vairāk stiprinās tautsaimniecības stabilitāti un vairos Latvijas konkurētspēju investīciju piesaistē. Treškārt, strādājam, lai ikviens ārvalstu investors Latvijā varētu darboties stabilā, prognozējamā un caurredzamā vidē," uzsvēra Latvijas valdības vadītājs.
Dombrovskis norādīja, ka Latvija no finanšu krīzē visvairāk cietušās valsts nekļuva par Eiropā visstraujāk augošo ekonomiku, tikai samazinot izdevumus un ceļot nodokļus. "Visaptverošas strukturālās reformas un efektivitātes paaugstināšana visos sektoros ir faktori, kas Latvijai palīdzēja atgūt starptautisko konkurētspēju. Tādēļ pašlaik varu aicināt Latīņamerikas partnerus padziļināti vērtēt Latvijā pieejamās iespējas abpusēji izdevīgām investīcijām un ražošanai," sacīja Dombrovskis.
Samita laikā premjers atsevišķi tikās arī Vācijas federālo kancleri Angelu Merkeli, lai pārrunātu Eiropas Savienības (ES) nākamās daudzgadu finanšu perspektīvas no 2014.gada līdz 2020.gadam sagatavošanu un detalizēti izskaidrotu Latvijas pozīcijas saistībā ar kohēzijas finansējumu un lauksaimniecības tiešmaksājumiem.
Dombrovskis samita laikā tikās arī ar Francijas premjerministru Žanu-Marku Ero, lai pārrunātu Latvijas mērķi 2014.gadā pievienoties eirozonai. Ministru prezidents Francijas kolēģi informēja, ka Latvija jau kopš 2012.gada septembra pilda visus Māstrihtas kritērijus un tuvākajā laikā plāno vērsties Eiropas Komisijā ar pieprasījumu sagatavot konverģences ziņojumu un tādējādi sākot formālo pievienošanās procedūru eirozonai. Savukārt Ero pauda cerību šī gada pavasarī uzņemt Dombrovski vizītē Francijā.
Tāpat Latvijas valdības vadītājs samita laikā tikās ar Brazīlijas ārlietu ministru Antonio Patriotu un vēlreiz apstiprināja Latvijas vēlmi noslēgt līgumu ar Brazīliju par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem. Dombrovskis uzsvēra, ka šāda līguma noslēgšana būs katalizators abu valstu ekonomiskās sadarbības paplašināšanai. Ārlietu ministrs pauda interesi par brazīļu studentu iespējām Latvijā iegūt augstāko izglītību angļu valodā. Dombrovskis apstiprināja, ka Latvija ir gatava piedalīties programmā "Zinātne bez robežām", kuras ietvaros Brazīlijas valdība piešķir 100 000 stipendijas Brazīlijas jauniešiem eksaktajām studijām ārvalstu augstskolās.
Amatpersonas pārrunāja arī Latvijas plānus 2015.gadā atvērt vēstniecību Brazīlijas galvaspilsētā Braziljā un aicināja Brazīliju apsvērt iespēju atvērt vēstniecību Rīgā. Premjers atkārtoti pauda aicinājumu Brazīlijas prezidentei Dilmai Rusefai un Patriotam vizītē apmeklēt Latviju. Dombrovskis Latvijas tautas vārdā Brazīlijas pārstāvim arī izteica līdzjūtību saistībā ar pagājušās nakts traģisko ugunsgrēku Santamarijas pilsētā.
Apmeklējot Čīles galvaspilsētu, Ministru prezidents atklāja Latvijas goda konsulātu Santjago, goda konsulei Ilzei Kuzjukēvicai dāvinot konsulāta viesu grāmatu. Latviešu izcelsmes Čīles iedzīvotāji, tiekoties ar premjeru, pauda aktīvu interesi par grozījumiem Pilsonības likumā, kas sniegtu iespēju iegūt dubulto pilsonību un aicināja šo iespēju attiecināt arī uz Dienvidamerikā dzīvojošajiem tautiešiem.
ES-CELAC samits ir augstākā līmeņa ES un Latīņamerikas un Karību valstu līderu tikšanās. Ņemot vērā ES mērķi atgūt konkurētspēju globālajā ekonomikā, viens no stratēģiskajiem virzieniem ir ciešāka sadarbība ar straujāk augošajiem pasaules reģioniem, tostarp Dienvidamerikas valstīm. Samits notiek reizi divos gados un šajā Santjago samitā, kas notiek 26. un 27.janvārī, piedalās vairāk nekā 60 valstu prezidenti un valdību vadītāji, tostarp Vācijas kanclere Merkele, Somijas premjers Jirki Katainens, Igaunijas premjers Andruss Ansips, Austrijas kanclers Verners Faimans, kā arī Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu.
Stratēģiskā partnerība starp ES un CELAC valstīm tika izveidota 1999.gadā, attīstot sadarbību ekonomikā, tirdzniecībā, apmaiņā ar investīcijām, drošības jautājumos, vides aizsardzībā, kā arī citos jautājumos. ES valstis ir nozīmīgākais ārvalstu investors CELAC valstīs un Eiropas valstu investīcijas sastāda 43% no kopējā CELAC valstu piesaistītā ārvalstu investīciju apjoma.