Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) sarunā vēl pirms Eiropadomes Dienai norāda – uz šo piedāvājumu Latvija skatās duāli. “Iespējams, ka laikā, kad ieviesīs vienotu uzraudzības mehānismu, Latvija būs eirozonā, taču vienlaikus šo jautājumu ir jāaplūko arī no eirozonas ārpuses, kur esam tagad. Šajā gadījumā ir divi jautājumi – pirmais ir par valstu, kas atrodas ārpus eirozonas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā, ir nepieciešams speciāls mehānisms, kas garantētu, ka valstis, kas piekrīt vienotajai uzraudzībai, arī piedalās lēmumu pieņemšanā. Otrs – jāizvērtē ECB atbalsta iespējas, jo eirozonas bankām pastāv iespēja krīzes laikā gūt ECB atbalstu. Vai atbalsts būs vai nebūs pieejams bankām, kas atrodas valstīs ārpus eirozonas, un piekritušas centralizētajai uzraudzībai, tas vēl ir atvērts jautājums,” skaidroja valdības vadītājs. Viņš gan arī norādīja – šajā Eiropadomē nekādi konkrēti lēmumi vēl pieņemti netiks.
Tieši tāpat diskusijas bez mērķa pieņemt konkrētu lēmumu notiks par atsevišķu eirozonas budžetu. V. Dombrovskis gan saka – īsti par atsevišķu budžetu dēvēt to nevar, jo tas drīzāk ir eirozonai domāts finanšu instruments, kas nebūs saistīts ar daudzgadu finanšu ietvaru un ES budžetu, vairāk krīzes atbalsta mehānisms valstīm, kas veikušas strukturālās reformas. Vienlaikus viņš atzīst – par šo “eirozonas budžetu” skaidrības esot mazāk nekā gribētos, vēl nav atbildēti jautājumi, kā tas īsti darbosies un kā tiks finansēts. Kā šodien raksta laikraksts Diena, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) par šāda atsevišķa eirozonas budžeta veidošanu jau paudis nepārprotamu Latvijas pozīciju un tā ir negatīva. “Šāda ideja skaidri iezīmē Eiropas sadalīšanu divās daļās,” teica E. Rinkēvičs.
Eiropadomes laikā tiks arī apspriests Francijas ierosinātais Izaugsmes un nodarbinātības pakts, Latvijai ar to problēmu neesot, teica V. Dombrovskis. Visticamāk, būs arī citi jautājumi, neesot arī izslēgts, ka būs jāvienojas par Grieķijas starptautiskā aizdevuma pieprasījumu, kas oficiālajā darba kārtībā gan nav iekļauts.