Premjers atskaitījās par vairākiem iekšpolitiskās un ārpolitiskās drošības aspektiem. Viņš uzsvēra, ka Latvijas nacionālā drošība nav atrauta no procesiem, kas norisinās ārpus tās robežām, kā piemērus minot ekonomisko stabilitāti eirozonā, nemierus Tuvajos Austrumos, Afganistānas misiju un terorisma aktus citur pasaulē.
Vērtējot pagājušajā gadā paveikto drošības jomā, Dombrovskis atzina, ka pērn vairākās jomās ir vērojami uzlabojumi, piemēram, valsts ekonomiskās un makroekonomiskās stabilitātes jomā. Uzteicami ir arī valsts panākumi aizsardzības sistēmas reformēšanā, kas sākta jau iepriekšējos gados.
Lai gan Latvija ir sekojusi līdzi aktuālajām norisēm starptautiskajā politikā un kolektīvās drošības uzturēšanā, premjers uzskata, ka ir jārēķinās arī ar tiem draudiem, ko rada terorisms, informatīvās telpas ietekme uz valsts drošību, organizētā noziedzība, kiberdrošība un enerģētiskā drošība. Šajā ziņā viņš uzsvēra zināšanu sabiedrības lomu šīs drošības nodrošināšanā, jo "tikai izglītota un zinoša sabiedrība spēj izvērtēt politiskos notikumus, nepakļaujoties dažādām manipulācijām.
Premjerministrs Saeimai ziņoja par vairākiem drošības aspektiem un to raksturojumu. Latvijas pašreizējo finanšu situāciju Dombrovskis novērtēja kā labu. Viņš arī uzsvēra jautājumu par sabiedrības integrāciju un nacionālo identitāti, jo tas ir kļuvis par vienu no būtiskākajiem sociālās stabilitātes un sabiedrības saliedētības rādītājiem.
Dombrovskis arī atgādināja, ka būtisks notikums starptautiskās drošības politikā kā Latvijai, tā abām pārējām Baltijas valstīm bija 2012.gadā maijā notikušais NATO samits Čikāgā, kurā tika pieņemts Latvijas drošībai būtisks lēmums - noteikt beztermiņa statusu patrulēšanas misijai Baltijas valstu gaisa telpā. Tas, pēc viņa teiktā, ir liels ieguvums valsts drošības stiprināšanai.
Pagājušajā gadā aktualitāti nav zaudējuši arī jautājumi, kas saistīti ar Latvijai pietuvināto ģeogrāfisko telpu. "Mūsu interesēs ir atbalstīt valstis, kas vēlas pievienoties brīvu un demokrātisku valstu saimei, tādējādi stiprinot arī Latvijas drošību. Tāpēc arī 2012.gadā Latvijas valdība turpināja atbalstīt Gruzijas, Moldovas un Ukrainas centienus tuvināties Eiropas Savienībai, kā arī turpināja veidot pragmatiskas un uz abpusēji izdevīgu sadarbību balstītas attiecības ar Krieviju," teica Dombrovskis.
Runājot par finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanu, valdības vadītājs uzsvēra, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem šajā ziņā Latvijai būs mērķis pievienoties eirozonai. Kā vienu no svarīgākajiem ieguvumiem viņš minēja Latvijas iespēju piekļūt virknei finansiālā atbalsta instrumentu, kas sarežģījumu gadījumā valstij sniegs krietni plašākas manevra iespējas, nekā tas bija laikā, kad Latvija piedzīvoja finanšu krīzi.
Kā vienu no drošības jomām, kas Latvijai ir būtiska, viņš minēja sociālās drošības jautājumus, kas īpaši aktuāli kļuvuši pēc 2011.gadā notikušās tautas skaitīšanas rezultātu apkopošanas. Viņš atgādināja, ka ir jāmeklē risinājumi demogrāfiskās situācijas uzlabošanai un jācenšas mazināt to personu skaits, kam nepieciešams valsts atbalsts, īpaši pievēršoties cilvēkiem darbaspējas vecumā un veicinot viņu atgriešanos darba tirgū.
Valdības vadītājs ziņoja arī par situāciju informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, norādot, ka IT drošība ir uzskatāma par būtisku nacionālās drošības faktoru. Ņemot vērā, ka informācijas tehnoloģijas ir kļuvušas par būtisku mūsdienu sastāvdaļu, to mēdz izmantot arī ļaunprātīgos nolūkos.
Runas noslēgumā Dombrovskis atzina, ka mūsdienu mainīgās starptautiskās vides apstākļos ir grūti prognozēt nacionālās un starptautiskās drošības aspektus, bet Latvijai ir jābūt spējīgai pielāgoties daudzveidīgajiem drošības izaicinājumiem, gan uzturot attiecības ar saviem partneriem un sabiedrotajiem, gan attīstot savas militārās spējas un bruņoto spēku gatavību un kapacitāti, kā arī nodrošinot mūsu valsts ekonomisko, sociālo un politisko stabilitāti.
"Droša un stabila, ilgtspējīga vide ir nepieciešama, lai ikviens iedzīvotājs būtu pārliecināts par savu fizisko, sociālo un ekonomisko drošību," teica Dombrovskis.
Parlamenta debatēs nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis pauda satraukumu par "tā saucamā Eiropas pētījumu centra" izdoto grāmatu "Latgale: meklējot jaunu esamību". Tajā var izlasīt "daudz interesanta par laimīgo dzīvi okupācijas laikā, kuru pārtrauca nelikumīgs Tautas frontes apvērsums". Tāpat tajā negatīvā gaismā atspoguļota nacionālā apvienība.
"Kamēr šādas pamācības Latvijas sagraušanā tiks brīvi tirgotas grāmatnīcās, kamēr šeit netraucēti darbosies [šādi] Eiropas pētījumu centri un savu graujošo darbību izvedīs "lindermaņi", tikmēr Latvijas drošības koncepcija lielā mērā paliks tikai papīra pūķis," uzsvēra politiķis.
Savukārt deputāts Jānis Ādamsons (SC) norādīja, ka premjera uzrunā vēlējies dzirdēt atskaiti par iepriekšējā gadā paveikto nacionālās drošības jomā, taču nav to saklausījis.