"Šī vienotā centralizētā valsts kampaņa nav bijusi pamatā Zatlera Reformu partijas iebildumu dēļ," teica premjers un piebilda, ka atsevišķas kampaņas tomēr notiek, kā piemēru minot vairāku nevalstisko organizāciju un atsevišķu politisko partiju aktivizēšanos, tajā skaitā arī premjera pārstāvētā Vienotība, kas uzrunā tautu ar radio starpniecību un radot īpašu referendumam veltītu avīzi (šādu laikrakstu izveidojusi arī Visu latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK - red.). Viņam arī jautāja, vai šāda kampaņa tiek īstenota arī krievvalodīgajos medijos, premjers atbildēja noraidoši: "Nē, tā pamatā ir tikai latviskajos medijos".
Premjers nākamajā rītā pēc referenduma Latvijas Radio 4 kanālā plāno uzrunāt Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus. Viņš atzina, ka pirms referenduma ir "diezgan intensīvi strādājis ar krievvalodīgajiem medijiem, skaidrojot referenduma jautājumu, ka latviešu valoda ir viens no Latvijas valsts pamatiem un ka nevaram atbalstīt divvalodību". Jautāts, kas būs viņa vēstījumā krievvalodīgajiem pēc notikušā referenduma, premjers norādīja, ka "skaidrs ir tas, ka jāstrādā pie tā, lai veicinātu sabiedrības saliedētību, turpinātu integrācijas un naturalizācijas procesus, bet diemžēl šīs referenduma aktivitātes no Lindermana un Ušakova puses nav tās, kas šo saliedētību veicina". "Līdz ar to mums arī jāskaidro valsts nostāju šajos jautājumos krievvalodīgajai pusei," teica premjers.