DP: Krievija centīsies diskreditēt Latvijas simtgades pasākumus un 13. Saeimas vēlēšanas

"Krievija ilgstoši ir centusies ietekmēt Latvijas sabiedrisko domu, izmantojot tās ietekmi Latvijas informatīvajā telpā un īpaši attiecībā uz auditoriju, kas informāciju patērē tikai krievu valodā. Nevar izslēgt iespēju, ka, mainot noteiktus akcentus un pieskaņojoties situācijai, pirms Saeimas vēlēšanām pieaugs informatīvo kampaņu intensitāte. Mums ir pamats uzskatīt, ka daļā no tām tiks iekļauti vēstījumi, kas būs pieskaņoti Krievijas ārpolitikas interesēm. Līdz ar to arī šajā gadā Krievijas specdienestu izvērsto aktivitāšu un tās radītā hibrīdā apdraudējuma novēršana, brīvu un demokrātisku vēlēšanu norises nodrošināšana, kā arī terorisma propagandas un radikalizācijas radīto risku ierobežošana turpinās būt mūsu dienesta darbības prioritātes," komentārā norādījis DP priekšnieks Normunds Mežviets.

Vienlaikus jāapzinās, ka mēģinājumos ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus Latvijā Krievijas izmantotajos informācijas resursos izvērstās kampaņas piedzīvos neveiksmi, ja tām pretī stāsies saliedēta un izglītota sabiedrība, kas spēs, identificējot daudzos dezinformācijas gadījumus, norobežoties no šajos resursos izplatītā satura," uzsver DP.

DP uzsver, ka, tāpat kā iepriekš, arī aizvadītajā gadā Latvijas nacionālajai drošībai būtiskāko apdraudējumu radīja Krievijas specdienesti – nevienas citas ārvalsts specdienesti tiem nespēja tuvoties ne vēriena, ne agresivitātes ziņā. Latvija Krievijas specdienestus interesēja ne tikai kā kaimiņvalsts, bet arī kā NATO un Eiropas Savienības austrumu robeža un teritorija, kurā pastiprinātās klātbūtnes politikas ietvaros izvietoti Ziemeļatlantijas alianses partnervalstu spēki.

"Šādu Latvijai pievērsto Krievijas specdienestu uzmanību noteica Kremļa ārpolitikas pamatmērķis – Krievijas starptautiskās ietekmes atjaunošana. Šīs doktrīnas atbalstam Krievijas specdienesti Latvijā ne tikai centās iegūt publiski nepieejamu informāciju, bet arī piedalījās humanitārās un informatīvās ietekmes pasākumu īstenošanā," pausts DP apkopojumā.

Savukārt saistībā ar 2017. gada pašvaldību vēlēšanām un 2018. gadā gaidāmajām Saeimas vēlēšanām arvien aktīvāka kļuva arī politiskās partijas Latvijas Krievu savienība ( LKS) publiskā darbība. Jau 2017. gada sākumā DP konstatēja, ka LKS varētu kalpot kā platforma Krievijas interesēm atbilstošas politikas realizēšanai Latvijā caur reģistrētu politisku spēku. Kā galvenais darbības virziens tika izvēlēts krievu valodas kā mācību valodas saglabāšana Latvijas vispārējās vidējās izglītības iestādēs līdzšinējā apjomā. Šā mērķa labad aktivizējās ilggadējie partijas aktīvisti, piemēram, Miroslavs Mitrofanovs, Vladimirs Buzajevs, Jurijs Petropavlovskis u.c.

"Kopumā aizvadītā gada tendences norāda uz to, ka Krievijas institūcijas no tautiešiem Latvijā gaidīja lielāku pašorganizēšanos, kas jau ilggadēji ir klupšanas akmens sadrumstalotajai un uz savstarpējo cīņu par resursiem tendētajai Krievijas tautiešu videi. Lai arī virkne Krievijas tautiešu organizāciju cerēja uz situācijas uzlabošanos pēc Krievijas vēstnieka Jevgeņija Lukjanova stāšanās amatā februārī, atbalstu savām aktivitātēm guva vien dažas Krievijas vēstniecībai lojālas un Krievijas ārpolitikas kursu atbalstošas tautiešu organizācijas un indivīdi," secinājusi DP, piebilstot, ka vienlīdz aktīvi kā aizvadītajā, arī 2018. gadā Krievijas tautieši turpinās aktualizēt jautājumu par pakāpenisko pāreju uz latviešu mācību valodu vispārējās izglītības iestādēs, un tas tiks ekspluatēts LKS priekšvēlēšanu kampaņas interesēs.

Līdzīgi kā pirms tam, arī 2017. gadā Krievijas izmantotajos informācijas resursos sistemātiski tika izplatīti vēstījumi par Latviju kā:

• potenciālu placdarmu NATO militārās agresijas izvēršanai pret Krieviju;
• ekonomiski vāju, nepatstāvīgu un neizdevušos valsti, kuras eksistencei un valstiskumam netic tās iedzīvotāji un kuras tautsaimniecības attīstība ir atkarīga vienīgi no attiecībām ar Krieviju;
• etnokrātiska un rusofobiska režīma pārvaldītu valsti, kurā tiek apspiestas krievu tiesības; vietu, kur atdzimst fašisms un nacisms.

Minētie vēstījumi regulāri tika papildināti ar mērķtiecīgām dezinformācijas kampaņām. Proti, to izvēršanai informatīvajā telpā tika lietota manipulatīva informācija un vairākos gadījumos arī atklāti meli, uzsvērusi DP.

"DP rīcībā esošā informācija neliecina, ka 2018. gadā Krievijas informatīvās ietekmes centieni varētu mazināties. Gluži pretēji, ņemot vērā starptautisko pieredzi, līdz ar rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām Krievijas izmantotie informācijas resursi var kalpot par noderīgu platformu arvien mērķtiecīgāku pasākumu izvēršanai nolūkā ietekmēt sabiedrisko domu Latvijā atbilstoši Kremļa ārpolitikas mērķiem.