DP aģentūrai LETA skaidroja, ka referenduma iniciatoru biedrības Dzimtā valoda finanšu plūsmu veidoja dažādi avoti - gan privātpersonu, tostarp fizisko personu no Krievijas ziedojumi, gan juridisko personu ziedojumi.
DP iegūtā informācija liecina, ka svarīga nozīme bija arī atsevišķu plašsaziņas līdzekļu sniegtajam informatīvajam atbalstam. Šīs izmaksas neatspoguļojās biedrības finanšu pārskatā, lai gan, piemēram, informatīvā kampaņa līdzīgos gadījumos veido nozīmīgu izmaksu daļu un informatīvais atbalsts ir uzskatāms par ziedojumu. Piemēram, valodas referendumu popularizējošais reklāmas sižets Pirmajā Baltijas kanālā, ko veidoja SIA Baltijas Mediju reklāma, tika iegrāmatots kā pašpatēriņš.
Savukārt indivīdi, kuri parakstījās par referenduma iniciēšanu, sedza notāra izmaksas un tāpat tika nodrošināta arī iedzīvotāju nokļūšana paraksta vietās.
"DP veiktā analīze liecina, ka ar biedrības Dzimtā valoda gada pārskatā uzrādītajiem līdzekļiem nebija iespējams finansēt biedrības kampaņu un ar to saistītās aktivitātes. To apstiprina arī fakts, ka atsevišķi ar valodas referendumu saistītu aktivitāšu finansēšanai tika izmantoti nezināmas izcelsmes līdzekļi, kas netika atspoguļoti biedrības gada pārskatā," uzsvēra DP.
Šī iemesla dēļ DP sadarbībā ar citām institūcijām veica fizisko un juridisko personu auditu, lai noskaidrotu šo līdzekļu izcelsmi. Ņemot vērā neskaidras izcelsmes līdzekļu īpatsvaru valodas referenduma organizēšanā, DP arī vērsa atbildīgo institūciju uzmanību uz nepilnībām tiesiskajā regulējumā, kas būtiski ierobežoja DP un citu institūciju spējas pārbaudīt referenduma iniciatoru finanšu plūsmu.
DP atgādina, ka pēc valodas referenduma veiktās izmaiņas likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" paredz, ka tautas nobalsošanas iniciatoriem ir jāiesniedz Korupcijas un novēršanas apkarošanas birojam pārskats par referenduma izdevumiem un to finansēšanas avotiem, turklāt aģitāciju par tautas nobalsošanu nedrīkst finansēt no līdzekļiem, kas tieši vai pastarpināti iegūti no ārvalstīs reģistrētām juridiskām personām un ārvalstu pilsoņiem, iegūti no anonīma maksātāja vai izmantojot trešās personas starpniecību.
Šīs izmaiņas nodrošinās to, ka nākotnē referenduma iniciatoru finanšu plūsma un avoti būs atklātāki, bez tam tiks ierobežotas iespējas ārvalstu pilsoņiem un organizācijām finansēt iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt sabiedrības sašķeltību un ietekmēt politiskos procesus atbilstoši savām interesēm.
Jau ziņots, ka 2012.gada 18.februārī notikušajā referendumā par divvalodību 74,8% vēlētāju nobalsoja pret grozījumiem Satversmē, kas paredzētu krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu. Savukārt par bija 24,88% referenduma dalībnieku.