Ceturtdien reliģisko organizāciju un citu atbildīgo institūciju pārstāvji tikās Garīgo lietu padomē, lai pārrunātu turpmāko sadarbību ar VID un jau padarīto, kā arī uzklausītu iesaistīto pušu viedokļus. Stulpins norāda, ka reliģiskās organizācijas pozitīvi vērtē VID paveikto, taču, izvērtējot izstrādāto metodisko materiālu, nākas secināt, ka "ir nesapratne par to, kā vispār draudze funkcionē".
Jau ziņots, ka jūnija sākumā VID veicis kratīšanu vairākos katoļu baznīcas dievnamos sakarā ar aizdomām par likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu. Kratīšanas laikā trijās Latvijas Romas katoļu baznīcas draudzēs tika izņemti ziedojumi 36†000 eiro apmērā, kā arī atklāta dokumentu viltošana, grāmatvedības un statistikas informācijas slēpšana. Aizdomas par nelikumībām katoļu draudzes dievnamos radušās, izskatot citu kriminālprocesu saistībā ar PVN krāpšanu. Jūlija beigās Reliģisko lietu konsultatīvās padomes sēdē reliģisko organizāciju un atbildīgo institūciju pārstāvji kopīgi diskutēja par reliģisko organizāciju patiesā labuma guvējiem un ar grāmatvedības noteikumiem saistītiem jautājumiem. Sēdes laikā VID kopīgi ar pārējām iesaistītajām pusēm, arī Tieslietu ministriju (TM) un Finanšu ministriju (FM), vienojās par VID metodisko norādījumu izstrādi par grāmatvedības kārtošanu un ziedojumu uzskaites veikšanu elektroniskā veidā.
"VID nav bijis pareizais atskaites punkts metodisko materiālu izstrādē – par atskaites punktu vajadzēja ņemt nevis kādu lielu Rīgas draudzi, bet gan vismazāko draudzi – lai šīm mazajām draudzēm grāmatvedības uzskaite nebūtu kā tāds slogs," spriež V. Stulpins un piebilst, ka zināmā mērā metodiskajos norādījumos ietvertās prasības ir bezjēdzīgas, jo mazajām draudzēm tās ir neizpildāmas.
Jautāts, ko tieši VID nav izpratis reliģisko organizāciju darbā, Stulpins kā piemēru min punktu par brīvprātīgo darbu – viņš skaidro, ka uz reliģiskajām organizācijām likums par brīvprātīgo darbu nemaz neattiecas. "Tāpat bija runa par kaut kādiem kases aparātiem – nevienā draudzē netiks uzstādīti kases aparāti," norāda Stulpins un piebilst, ka šīs un vēl dažas atsevišķas nianses liek aizdomāties par to, vai metodisko materiālu autoriem ir pietiekama izpratne par reliģisko organizāciju darbību. Viņaprāt, atbildīgajām institūcijām ir jāsaprot, ka ieņēmumi no ziedojumiem nav nemaz tik lieli, lai draudzes savu grāmatvedību fiksētu kā lielie uzņēmumi, kuriem ir liels apgrozījums. "Galu galā draudze nestrādā peļņai. Peļņas ir tik daudz, lai uzturētu dievnamu, garīdznieku un nomaksātu komunālos rēķinus," atzīst Stulpins un norāda, ka pašlaik plānā ir izveidot atsevišķu darba grupu, kurā par šo jautājumu diskutēt, lai izstrādātu pēc iespējas vienkāršākas un saprotamākas prasības.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 4. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Realitāte
Pareizaissecinājums
Dostojevskis