Uz ko ir vērstas pašreizējās tendences Latvijas auto tirgū?
Latvijā šobrīd aug gan jaunu, gan lietotu auto segmenti. Tomēr tieši lietotie auto šobrīd piedzīvo ļoti augstu pieprasījumu, ja salīdzinām ar jauno auto tirgu. Tirgū joprojām notiek stabilizācijas procesi, ko ietekmēja pandēmija un aizvien aktuālie ģeopolitiskie satricinājumi. Kopumā varētu teikt, ka lietoto auto tirgus ir strauji pieaudzis, bet jauno automašīnu pieprasījums ir stabilizējies. Arī Eiropā kopumā lietoto automašīnu pārdošanas apjomi pieaug, līdz ar to esam uz viena viļņa ar citām Eiropas valstīm. Šobrīd redzu, ka cilvēki aizvien vairāk pievērš uzmanību tehnoloģijām, piemēram, auto savienojamībai ar dažādām viedierīcēm, tā cenšoties dažādas auto komplektācijas pielāgot savām vajadzībām. Arī premium auto tirgus šobrīd ir diezgan strauji augošs. Un, protams, attīstās arī elektroauto tirgus – maziem solīšiem, bet tomēr. To ietekmē gan iedzīvotāju pāreja uz zaļāku domāšanu, gan augošais piedāvājums, gan arī politiskās nostādnes, kas paredz, ka auto tirgum līdz 2035. gadam ir jāelektrificējas. Mans viedoklis gan ir, ka mēs to nepaspēsim, jo mūsu iedzīvotājiem nav pietiekama finansiālā atbalsta no valsts puses.
Kādam, jūsuprāt, būtu jābūt valsts atbalstam, lai elektroauto tirgus Latvijā attīstītos straujākiem soļiem un būtu finansiāli pieejams plašākai publikai?
Patlaban valsts atbalsts ir pieejams tikai privātpersonām, taču uzskatu, ka tas ir nepieciešams arī juridiskām personām. Domāju, ka mums vajadzētu raudzīties uz Norvēģijas piemēru. Šīs valsts pieredze rāda, ka nopietns atbalsts, piemēram, atvieglojumi attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, ļoti stimulē elektroauto pārdošanas apjomus. Atšķirībā no Norvēģijas mums arī nepieciešamā infrastruktūra nav pilnībā nodrošināta. Latvijā, satiksmē pieaugot elektroauto skaitam par 10–15%, mūsu pašreizējā infrastruktūra vairs nebūs spējīga apkalpot elektroauto nepieciešamajā apjomā.
Jūs minējāt kovida krīzes pārvarēšanu. Vai auto tirgū vēl aizvien ir saglabājušās kādas blaknes, kas iepriekš radās pandēmijas izplatības rezultātā?
Attiecībā uz piegādēm šobrīd izaicinājumus rada ģeopolitiskie saspīlējumi. Piemēram, Tuvo Austrumu konflikts, kas iespaido kopējās piegāžu ķēdes, proti, tiklīdz kopējā piegādes ķēde tiek ietekmēta, tā mēs visi to izjūtam. No visa lielā komponenšu daudzuma var pietrūkt tikai viena mikroshēma, un ražotājs nepagūs nodrošināt paredzētās piegādes tirgum. Sākoties konfliktam Sarkanajā jūrā, kas radīja sarežģījumus piekļūt Suecas kanālam, uzreiz atsevišķiem auto modeļiem tika ietekmēts piegādes laiks, jo detaļu trūkuma dēļ ražošanā bija radušies sarežģījumi. Jāpiekrīt, ka mūsu sadzīve ir kļuvusi globāla un ražošanas, piegādes ķēdes ir ar to saistītas.
Vai, jūsuprāt, tālās un nedrošās piegādes varētu sekmēt situācijas veidošanos, ka dažādu komponenšu ražošana no Āzijas atgriežas atpakaļ Eiropā?
Varētu šķist, ka jā. Ja Eiropas valstis būtu ieinteresētas ražošanas attīstībā uz vietas, veicot nodokļu atvieglojumus, izdarot izmaiņas likumdošanā un atvieglojot strādnieku ieviešanu, tad tas varētu notikt. Kura valsts gan negribētu, lai Volkswagen tajā uzbūvē savu rūpnīcu? Tas būtu liels ekonomiskais atbalsts un impulss darba tirgum.
Runājot par ekonomiku, cik lielu iespaidu uz auto tirgu atstāja lielā inflācija un straujais aizdevuma procentu likmju lēciens?
Tas noteikti ir palēninājis cilvēku vēlmi un iespējas tērēt savus finanšu līdzekļus. Auto nozare ir vienā laivā ar tādu nozari kā nekustamais īpašums un citām nozarēm, kas prasa lielus izdevumus un nepieciešamību pēc aizdevumiem. Taču vienlaikus es novēroju, ka vēlme pēc mobilitātes nav zudusi – drīzāk tā ir transformējusies. Ekonomiskie satricinājumi ir sabremzējuši jauno automašīnu tirgu, taču kā jau minēju iepriekš – lietoto automašīnu tirgus ir pieaudzis. Jāatgādina, ka 2023. gadā iedzīvotāju finansiālā pārliecība bija uzlabojusies, tāpēc domāju, ka tas šajā gadā realizēsies konkrētos pirkumos. Pagājušajā gadā jauno automašīnu tirgus piedzīvoja konsolidāciju, bet ne izaugsmi. Tas notika dažādu iemeslu dēļ. Ja šogad jauni satricinājumi izpaliks, tad uzlabojumi procentu likmju frontē veicinās finanšu pārliecības uzlabošanos un finanšu līdzekļi tiks tērēti vairāk.
Vai varam teikt, ka šogad jauno auto tirgus segments varētu kļūt aktīvāks?
Es domāju, ka noteikti. Kaut vai tāpēc, ka ir daudz jaunu modeļu – gan Volkswagen, gan Audi portfelī. Piemēram, jaunais Volkswagen Tiguan. Šis gads būs jaunu modeļu piesātināts, un tas noteikti stimulēs pircējus iegādāties jaunas un inovatīvākas automašīnas.
Prognozējat lielāku rosību arī savas kompānijas biznesā?
Viennozīmīgi. Arī mēs plānojam būtisku izaugsmi lietoto automašīnu segmentā. Mūsu bizness ir nedaudz pārprofilēts, proti, šobrīd piedāvājam iegādāties ne tikai tradicionālos Volkswagen un Audi, bet arī citu zīmolu produkciju tieši lietoto auto segmentā, tādējādi piedāvājot multibrand konceptu. Ir pierādījies, ka šis princips strādā. Runājot par citiem segmentiem, es domāju, ka arī elektroauto tirgus šogad pieaugs. To pašu var teikt par premium auto segmentu kopumā, kur Audi stabili ir izvirzījies priekšplānā. Audi kontekstā arī jāmin, ka, investējot 15 miljonus eiro, šogad atvērām jaunu Audi centru.
Kā aktivitātes pieaugums tirgū varētu ietekmēt cenas?
No ražotāju teiktā ir noprotams, ka automašīnas lētākas nekļūs. Auto ražošanai nepieciešamās izejvielas un dažādi citi resursi, tajā skaitā darbaspēks, kļūst dārgāki. Vienīgā iespēja, kā cenas varētu mazināties, ir tad, ja tiktu mainīta komplektācija un auto kļūtu "vienkāršāki" un ar mazāku tehnoloģisko iespēju klāstu. Nesen Volkswagen paziņoja par plāniem radīt elektroauto, kura cena būtu ap 20 000 eiro, taču tas, visticamāk, notiks, optimizējot tehnoloģijas un komfortu. Ja mēs raugāmies uz tirgu kopumā, tad mana pieredze liecina, ka cena ir tikai viens no faktoriem auto izvēlē. Klienti ļoti bieži izvēlas par labu komfortam un ērtībām. Viņi raugās uz dažādu tehnoloģiju savietojamību un ir gatavi par to maksāt. Kopumā auto kļūst tehnoloģiski aprīkotāki, sarežģītāki. Vienlaikus arī mums kā dīlerim uz to ir jābūt gataviem, jo iepriekš minētie aspekti ietekmē arī auto apkopi. Lai salabotu auto, kas patiesībā ir «braucošs dators», mums papildus ir jāiegulda servisos un to tehnoloģijās, regulāri jāinvestē darbinieku zināšanu pilnveidē. Arī ražotāji no mums pieprasa jaunākās apkopes iekārtas un augsti kvalificētus darbiniekus. Auto tirgum kļūstot aizvien jaunākam un vairāk aprīkotam ar dažādām tehnoloģijām, pamazām samazināsies arī pelēkās zonas servisi, jo tie nespēs veikt tehnoloģiski attīstītāku auto apkopi. Piemēram, iebuktējot virsbūvi, to vairs nav tik vienkārši salabot kā kādreiz. Vairs nevar piekrāsot tikai auto priekšdaļu, jo auto ir jāpieslēdz diagnostikas sistēmai pārbaudei un ir jāmaina arī dažādi sensori.
Vai kopumā varam teikt, ka autoparks Latvijā kļūst aizvien jaunāks un tehnoloģiski advancētāks?
Man pašai ir sajūta, ka tā ir. Taču fakti rāda, ka tas tomēr īsti nenotiek. Mūsu autoparks joprojām ir ļoti novecojis. Atkal būtu jāteic, ka te ir darbs valsts politikas veidotājiem. Ekonomiskās situācijas dēļ iedzīvotāji izvēlas lētākus auto, tajā skaitā ar dīzeļdegvielu darbināmās mašīnas. Lētāku 10, 15 gadu auto tirgus aizvien ir ļoti plašs. Šobrīd nekas to neierobežo, tajā skaitā arī nodokļu likmes.
Runājot par auto vecumu, droši vien jāatgriežas pie servisiem. Vai arī jūsu kompānijas ar auto servisiem saistītais bizness uzrāda augšupejošu dinamiku?
Kopumā ļoti daudz uzmanības veltām tā dēvētajai pēcpārdošanas jomai, tajā skaitā ar apkopi un servisu saistītajiem pakalpojumiem. Mēs cenšamies klientiem radīt pārliecību, ka dīleru serviss nemaz nav tik dārgs, kā ir pieņemts uzskatīt. Mums ir dažādi piedāvājumi, kas attiecas ne tikai uz ar garantiju saistītajiem ieguvumiem, bet arī piecus un septiņus gadus veciem auto, kurus ražotājs nodrošina ar tā dēvētā economy tipa rezerves daļām. Pēcpārdošanas jomā mēs šobrīd augam un plānojam kāpumu arī turpmāk. Mums ir arī jauni produkti, piemēram, pagarinātā garantija, kas nodrošina arī papildu pakalpojumus dažādos servisos. Tāpat mums ir jauns virsbūvju serviss, kurā investēti divi miljoni eiro un uz kuru raugāmies ar lielu cerību. Man ir pārliecība, ka nākotne būs specializētajiem virsbūves centriem, kas saistīts ar jau minēto faktu, ka mašīnas kļūst aizvien dārgākas un inovatīvākas. Savukārt mēs dodam garantiju par kvalitatīvi un ilgtspējīgi veiktiem pakalpojumiem. No klientiem esmu dzirdējusi: "Pie dīlera droši vien būs dārgi", taču galu galā izdodas pārliecināties, ka tas tā nav. Attiecībā uz pelēkās zonas servisiem nevar būt pilnīga pārliecība, piemēram, par to, kādas detaļas tiks izmantotas, jo jauna ar pareizām tehnoloģijām ievietota detaļa nākamajā negadījumā kādam var izglābt dzīvību.
Vai kopējās tendences ir vērstas un aizvien ekonomiskāku auto izvēli ar mazākiem dzinējiem?
Ir dažādi. Izvēli nosaka mobilitātes paradumi, un vajadzības ir ļoti dažādas. Katrā ziņā ir redzams, ka cilvēki vairs negrib atteikties no funkcionalitātes un komforta un to pieprasa, gan izvēloties jaunas, gan lietotas automašīnas. Pieprasītākais auto tips ir SUV jeb apvidus auto, kuru ir grūti saražot ar mazas litrāžas dzinēju. Kopumā gan jāsaka, ka izvēle ir par labu lieliem SUV ar lieliem dzinējiem. Latvijā un arī pārejā Baltijā kopumā ļaudis aizvien izvēlas jaudīgas automašīnas. Ir, protams, arī cilvēki, kas izvēlas mazlitrāžas krosoverus. Tomēr attiecībā uz turīgākiem pilsētniekiem var teikt, ka viņi nereti izvēlas vienu mazo pilsētas mašīnu, lai izvadātu bērnus uz skolu vai aizbrauktu uz veikalu, un līdzās tai īpašumā ir arī jaudīgāks brīvdienu auto. Ja runājam par ekoloģisko faktoru, tad paši ražotāji jau šobrīd cenšas dzinējus pielāgot tā, lai tiem būtu iespējami mazāks izmešu apjoms. Mūsdienās ražotājiem tas ir viens no svarīgākajiem kritērijiem. Līdz ar to var teikt, ka auto tirgus kļūst videi draudzīgāks, un to nenosaka tikai elektroauto. Tiesa, man uzreiz ir jāsaka, ka, visticamāk, mēs visi nepārsēdīsimies elektroauto tik drīz, kā iepriekš tika domāts. Arī Eiropas līmenī aizvien biežāk tiek runāts, ka tas nenotiks 2035. gadā, kad tika plānots atteikties no auto ar iekšdedzes dzinējiem.
Ar kādām tendencēm vēl šobrīd iezīmējas auto tirgus attīstība?
Gribētu uzsvērt arī auto abonēšanas iespējas. Esam ieviesuši jaunu pakalpojumu Moller Go, kura ietvaros piedāvājam nomāt mašīnas garākam laika periodam, sākot no trim mēnešiem. Izmantojot šo pakalpojumu, klientam nav ilgtermiņa finansiālu saistību un priekšapmaksas. Citiem vārdiem sakot, noslēdz līgumu, veic apmaksu un brauc ar izvēlēto auto. Šāda pakalpojuma ieviešana klientiem paver rīcības brīvību auto izvēlē un plašākas iespējas auto nomai. Tā ir viena no jaunajām tirgus nākotnes tendencēm. Ir klienti, kuri noslēdz auto abonēšanas līgumu uz vasaru, ir tādi, kas to izvēlas slēgt uz diviem gadiem. Jāpiebilst, ka šis pakalpojums ir piemērots arī korporatīvajiem klientiem, piemēram, jaunajiem uzņēmumiem, kuriem biznesa sākumposmā ir ierobežota finansiālā rocība. Tādējādi mums izdodas attīstīt aizvien jaunus pakalpojumus, par kuru ieviešanu paši esam gandarīti.