Viltus ziņas nav jauns fenomens, taču plašāka uzmanība tam tika pievērsta pēc 2016. gada, kad klajā nāca informācija par dezinformācijas izplatīšanas ''fabriku'' plašajiem darbības mērogiem, saistītiem ar Krieviju. Kopš tā laika sociālajos medijos ir izvērstas neskaitāmas viltus ziņu kampaņas gan politisku, gan finansiālu mērķu vārdā. Tomēr pamatā aiz tām vienmēr ir strādājuši cilvēki, taču nu, kā uzskata pētniece Kamilla Fransuā, drīzumā ''roboti'' paši varēs ne tikai izplatīt, bet arī sagatavot dezinformācijas vēstījumus. 2019. gadā tas tika izmēģināts interneta forumu vietnē Reddit. Tur parādījās vesela diskusija, kuru veidoja tikai un vienīgi mākslīgā intelekta radīti ieraksti. ''Roboti'' atbildēja viens otram un komentēja ierakstus, visai ticami atdarinot interneta lietotāju izteiksmes līdzekļus un stilu.
''Dezinformācijas spēle pārsvarā balstās uz emocijām,'' izdevumam Financial Times sacījis nākotnes viltus ziņu pētnieks Eds Baiss, skaidrojot, ka faktoloģiskā precizitāte nav svarīga, jo tie, kas uzķeras, faktus nepārbauda.
Tāpēc algoritmi, balstoties un internetā pieejamo informāciju, varēs izveidot bezgalīgu skaitu dažādu nepatiesu apgalvojumu un tos izplatīt zibens ātrumā. Portāls Wired raksta, ka šī varētu būt bīstamākā no visām ''robotu'' radītās dezinformācijas formām, jo tā ir lēta un to iespējams darbināt ilgstoši, lai radītu veseli ''tīklu'' nepatiesības, kas pirmajā acu uzmetienā šķitīs visai ticama. Tāpat, kā atzinis mākslīgā intelekta pētniecības projekta OpenAI vadītājs Džeks Klārks, šie rīki varēs atdarināt arī jau esošu autoru rakstības un izteiksmes stilu. The Guardian gan citē ekspertus, kas uzskata, ka viltoti teksti ir mazākā bēda. ''Spēja ģenerēt vienkāršu tekstu, visticamāk, nekādā būtiskā veidā neietekmēs dezinformācijas izplatību,'' sacījis interneta pētnieks Jokaiss Benklers, norādot, ka pagaidām automatizētās sistēmas nespēj radīt garus, loģiskus un saturīgus tekstus. Tikmēr citi piebilst, ka vēl aizvien vieglāk ir radīt viltus materiālus, izmantojot cilvēkresursu un vienkāršus valodas, skaņas vai video attēlu manipulācijas trikus.
Kiberpētnieks Kristofers Ālbergs skaidro, ka šobrīd ''propaganda ir demokratizēta'', proti, 2016. gadā tās bija slepenas valstu apmaksātas programmas ar plašiem resursiem, bet tagadējās tehnoloģijas to padara paveicamu jebkuram.
Tāpat arī ļaundari ir kļuvuši gudrāki, piemēram, 2019. gadā Facebook ziņoja par uzietu viltus profilu tīklu, kas izmantoja ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām ģenerētus profila attēlus. Šos kontus algoritmi, kas pārbauda, vai tie neizmanto no interneta nokopētas fotoattēlus, nevarētu atklāt. Tāpat dezinformācija ''pārvācas'' uz slēgtajām grupām, kuras ir daudz grūtāk kontrolējamas.
Kiberkonfliktu eksperts Pablo Brūers, kas strādā ar ASV karafloti, norāda, ka manuālās faktu pārbaudes iniciatīvas ir svarīgas, jo spēj atpazīt tekstos satīru, pārnestas nozīmes un zemtekstus, bet šobrīd saņem pārāk mazu atbalstu un zaudē dezinformācijas izplatītāju spēju priekšā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Melu Tvertne saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji. Projekta redaktors Raivis Vilūns.