Šogad 19.februārī stājās spēkā izmaiņas Krimināllikumā, kas aizliedz prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā ārvalstīs, finansēt šādus bruņotus konfliktus, kā arī vervēt, apmācīt un nosūtīt citas personas dalībai šādos bruņotos konfliktos. Krimināllikuma izpratnē prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā ir aktīva piedalīšanās ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai citādi ir pretrunā ar Latvijai saistošajām starptautiskajām tiesībām.
Aijo par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā ārvalstī draud brīvības atņemšana līdz desmit gadiem. Vīrietis regulāri plašsaziņas līdzekļiem izplata informāciju par savā "dienesta gaitām" Austrumukrainā. Vēl jūnija sākumā parādījās informācija, ka viņš esot ieguvis seržanta pakāpi un iecelts par vienības vadītāja vietnieku politiskajos jautājumos.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šogad februārī izsludināja Aijo meklēšanā krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu. Aijo bija jāstājas tiesas priekšā, taču viņš ir aizbēdzis no Latvijas un paziņoja, ka atrodas pašpasludinātās "Luhanskas tautas republikas" armijas rindās Donbasā un piedalās kaujas operācijās.
Vēl pirms Aijo aizbēgšanas un izmaiņām Krimināllikumā DP bija paziņojusi, ka par citiem Krimināllikuma pantiem sākusi kriminālprocesu pret vairākiem Latvijas iedzīvotājiem pēc tam, kad pērn internetā parādījās video, kurā trīs bruņoti vīrieši publiski izteikuši aicinājumu doties uz Ukrainas dienvidaustrumiem. Pēc izmaiņu stāšanās spēkā DP šo kriminālprocesu papildināja ar jauno Krimināllikuma normu, un tagad prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā tiek inkriminēta ne tikai Aijo, bet arī Vjačeslavam Visockim, Valentīnam Miļutinam, Grigorijam Kosņikovskim un Anatolijam Matjukovskim. Visas personas ir izsludinātas meklēšanā.
DP rīcībā esošā informācija gan liecina, ka nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem ir pievienojies vēl lielāks skaits Latvijas iedzīvotāju.
DP vērtējumā pievienošanās nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem, kas cīnās pret Ukrainas varas iestādēm, rada tādus pašus riskus kā ceļošana uz Sīriju/Irāku nolūkā pievienoties tur esošajiem teroristu grupējumiem. Eiropas valstu pieredze liecina, ka, uzturoties konflikta reģionā, personas vēl vairāk radikalizējas, apgūst uzbrukumu organizēšanai nepieciešamās iemaņas, kā arī izveido kontaktus ar citām radikāli noskaņotām personām. Līdz ar to pēc atgriešanās mītnes zemē šīs personas ir vēl vairāk radikalizējušās un ieguvušas specifiskas prasmes ideoloģiski motivētu vardarbības aktu rīkošanai.
Lai gan uz Irāku/Sīriju un Ukrainu personas dodas dažādu ideoloģiju un motīvu vadītas, viņu radītie riski pēc atgriešanās ir līdzīgi. Iespējams, Ukrainas konflikta kontekstā šie riski ir pat lielāki, jo nelikumīgo kaujinieku grupējumu sagrābtajās teritorijās uzturas bijušie Krievijas specdienestu un armijas pārstāvji, kuri spēj nodrošināt augstāka līmeņa apmācību un turpmākās darbības koordināciju nekā teroristu grupējumu pārstāvji Sīrijā/Irākā. Līdz ar to pēc pārnākšanās no Ukrainas konflikta šīs personas var radīt nozīmīgus pretizlūkošanas un sabotāžas riskus Latvijā.
DP veiktā analīze liecina, ka uz Ukrainu nolūkā pievienoties nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem, kas vēršas pret Ukrainas teritoriālo nedalāmību, Latvijas iedzīvotāji ir devušies dažādu iemeslu dēļ. Vieni ir iesaistījušies konfliktā drīzāk ideoloģisku motīvu dēļ, tikmēr citus motivēja ilūzija par vieglu peļņu. Tāpat starp Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir pievienojušies nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem, ir arī personas, kuras devās uz Ukrainu, lai izvairītos no saukšanas pie kriminālatbildības par Latvijā pastrādātajiem noziegumiem. DP atzīmē, ka krimināla pagātne bija arī šī gada sākumā Ukrainā nogalinātajam Latvijas iedzīvotājam Radionam Kušniram, kura nāvi savās interesēs turpina izmantot daži Krievijas agresijas Ukrainā atbalstītāji Latvijā.
Atšķirības ir vērojamas ne tikai Latvijas iedzīvotāju motivācijā iesaistīties Ukrainas konfliktā, bet arī veidā, kā viņi nokļūst nelikumīgo kaujinieku grupējumu kontrolētajās teritorijās. Vieni turp devās pēc savas iniciatīvas, savukārt citi, iespējams, tika apzināti radikalizēti un vervēti. DP rīcībā esošā informācija rada aizdomas, ka dažu Latvijas iedzīvotāju ceļošanā uz Ukrainu svarīga loma bija Vladimiram Lindermanam, kurš, iespējams, aģitēja un motivēja sev lojālos līdzgaitniekus pievienoties nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem.
DP arī pārbauda informāciju, ka ar viņa iespējamo starpniecību vairāki Latvijas iedzīvotāji devās uz Maskavu, kur viņiem tālāku atbalstu sniedza nacionālboļševistisko ideoloģiju atbalstošās organizācijas "Drugaja Rossija" pārstāvji. Saistībā ar šīm Lindermana aktivitātēm tiek veikta izmeklēšana iepriekš sāktajā kriminālprocesā. Krievu valodas referenduma organizētājam un prokrieviskajam aktīvistam Lindermanam šajā lietā piemērots procesuālais statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess.
Saistībā ar šo kriminālprocesu šogad janvārī kratīšana tika veikta biedrības "GVD Baltija" dibinātāja Staņislava Bukaina un divu citu šīs biedrības biedru dzīvesvietās. Šai trijotnei lietā piemērots tāds pats statuss kā Lindermanam. Biedrība "GVD Baltija" izcēlās ar to, ka pērn Rīgas mikrorajonos sarīkoja pasākumus, kuru laikā tika vākti ziedojumi "humānās palīdzības sniegšanai Donbasam".