Jaunais likums paredz, - ja cilvēks iegādāsies aviobiļeti lidojumam, tad gaisa pārvadātājs informāciju par pasažieri - vārdu, uzvārdu, personas kodu un lidojuma galamērķi - nodos DP, kura to varēs analizēt un gūt priekšstatu par viņa plāniem. Jaunā kārtība obligāti attieksies uz reisiem, kas tiek veikti ārpus ES. Ja likumsargiem būs pamats uzskatīt, ka attiecīgie pasažieru dati var palīdzēt novērst smagu noziegumu, tad DP arī varēs pieprasīt datus par ES iekšējiem lidojumiem, skaidro DP.
Likums izstrādāts, ņemot par pamatu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par pasažieru datu reģistra datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības. Kaut gan direktīva nav pieņemta, tiesībaizsardzības iestādes pieņēmušas lēmumu izveidot mehānismu Latvijā pasažieru datu apstrādes un analīzes nodrošināšanai nolūkā iegūt informāciju smagu vai sevišķi smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai, kā arī šādu noziegumu pierādīšanas nodrošināšanai.
Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi uzlabot aviācijas nozares un valsts robežas drošību, kā arī nacionālo drošību, iegūstot papildu informāciju smagu vai sevišķi smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai, kā arī šādu noziegumu pierādīšanas nodrošināšanai.
Likums nosaka Pasažieru datu reģistra uzturēšanas un izmantošanas kārtību. Atbilstoši likumprojektam DP struktūrvienība - Pasažieru informācijas nodaļa - apstrādās pasažieru datus un pasažieru datu apstrādes rezultātus nolūkā iegūt informāciju smagu un sevišķi smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai.
Ar terminu "pasažieru datu apstrāde" tiek apzīmētas jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, analīzi, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu.
Likumprojekts paredz, ka tiesības pieprasīt un saņemt no Pasažieru informācijas nodaļas pasažieru datus būs DP, Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Iekšējās drošības birojam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Militārajai policijai, Militārajam izlūkošanas un drošības dienestam, Satversmes aizsardzības birojam, Valsts ieņēmuma dienestam un prokuratūras iestādēm.
Likumprojekts paredz arī, ka DP var sniegt pasažieru datus citai valstij, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgie pasažieru dati vai pasažieru datu apstrādes rezultāti attiecīgai valstij var palīdzēt atklāt smagu un sevišķi smagu noziegumu vai nodrošināt šāda nozieguma pierādīšanu.
Beidzoties divu gadu termiņam pēc pasažieru datu iekļaušanas reģistrā, pasažieru dati tiks anonimizēti ar maskēšanu. Šādu datu nodošana likumprojektā paredzētajām iestādēm un citām valstīm būs iespējama tikai ar prokurora akceptu. Likumprojekts paredz, ka reģistrā iekļautos pasažieru datus glabās piecus gadus.
Likumprojektu šonedēļ skatīja Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl būs jāapstiprina valdībai un Saeimai. Lai jaunā kārtība darbotos, IeM vēl jāsagatavo grozījumi likumā Par aviāciju, paredzot pasažieru pārvadātājiem pienākumu nodot apstrādājamos pasažieru datus DP. Tāpat ministrijai jāsagatavo grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot atbildību pasažieru pārvadātājiem par attiecīgo pasažieru datu nodošanas pienākuma nepildīšanu.