Kā žurnālistiem atzina Dūklavs, ja finansējums tiks piešķirts, to novirzīs ciltsdarba materiāla glābšanai.
"Kopumā prasām 23,5 miljonus eiro, lai varētu glābt lielās cūku fermas, kur ir 5000-10 000 cūku. Tad varētu saglabāt cilts materiālu un sivēnmātes genotipu, bet neiznīcināt saimniecību," sacīja Dūklavs.
Tāpat finansējums varētu segt kontroles izmaksas par saimniecību atbilstību biodrošības prasībām, transportēšanas izmaksas beigto mežacūku savākšanai un citiem mērķiem, kas saistīti ar šīs slimības ierobežošanu.
Šogad ĀCM apkarošanas programmai ir piešķirti 2 894 399 eiro, no tiem Pārtikas un veterinārajam dienestam - 2 556 654 eiro, bet zinātniskajam institūtam Bior analīžu veikšanai - 337 740 eiro.
Kā ziņots, iepriekš, 13.augustā, Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri vērsušies ar vienotu aicinājumu Eiropas Komisijā (EK), aicinot palielināt finansējumu ĀCM apkarošanai. Vēstulē ministri aicina EK palielināt līdzfinansējumu no pašreizējiem 75% līdz 100% vismaz nākamajiem trim līdz pieciem gadiem.
Kopumā ĀCM šovasar skāris jau 200 mājas cūkas - Rēzeknes, Mazsalacas, Ainažu, Staiceles, Ambeļu un Vecsalienas pagastā. Savukārt mežacūku populācijā līdz 28.augustam konstatēti 636 slimi dzīvnieki 37 novadu 111 pagastos.
ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī kaite Latvijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.