ZM aģentūrai LETA paskaidroja, ka lauksaimniekiem sausuma un karstuma ietekmē radušies zaudējumi būs lieli, bet to precīzu apmēru varēs aplēst tikai rudenī pēc graudaugu, kartupeļu un dārzeņkopības kultūru ražas novākšanas.
Tāpat Dūklavs ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru pārrunās Latvijas galvenās intereses par ES Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2020.gada.
ZM atgādināja, ka kopš 1.jūnija, kad Eiropas Komisija (EK) publicēja regulu priekšlikumus par ES Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020.gada, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdēs un citos līmeņos notiek dalībvalstu aktīvas diskusijas par lauksaimniecības politikas nākotni, kādiem ir jābūt lauksaimniecību veicinošiem politikas instrumentiem nākotnē un kā tos īstenot. Dūklavam būs divpusēja tikšanās ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru, lai viņam personīgi izklāstītu Latvijas intereses un problemātiskos jautājumus saistībā ar ES Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2020.gada.
Tikšanās laikā zemkopības ministrs komisāru informēs par Latvijas nemainīgo nostāju jautājumā par tiešo maksājumu izlīdzināšanu, lai beidzot ES dalībvalstu zemnieki būtu līdzvērtīgos konkurences apstākļos, bet pašreizējais EK piedāvājums to noteikti nenodrošina.
Saskaņā ar ZM sniegto informāciju, Latvijai nav pieņemams EK ierosinājums par 15% samazināt lauku attīstībai paredzēto finansējumu nākamajā plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam, jo tas nelabvēlīgi ietekmēs lauku attīstību Latvijas valstī.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Krīzes vadības padome jūnijā nolēma situāciju lauksaimniecībā saistībā ar sausumu noteikt kā valsts mēroga dabas katastrofu.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) skaidroja, ka Krīzes vadības padome neatbalsta ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā, jo tas nav nepieciešams, ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisīto seku dēļ nav jāpiemēro atbalsta instrumenti ārpus spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tā vietā, iepazīstoties ar aktuālo situāciju nozarē, nolemts izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā. Šāds statuss ļauj rīkoties un palīdzēt lauksaimniekiem atbilstoši konkrētajai situācijai.
Krīzes vadības padomes lēmums lauksaimniekiem, kuru sadarbības līgumos būs paredzētas atkāpes saistību izpildē saistībā ar nepārvaramas varas vai force majeure apstākļiem, atvieglos šīs nepārvaramās varas vai force majeure apstākļu iestāšanos pamatošanu. Tāpat arī iestādes, kuras administrē un kontrolē, kā lauksaimnieki ievieš valsts un Eiropas Savienības atbalsta pasākumus, ņems vērā situāciju un lauksaimniekiem nepiemēros soda sankcijas.
Tāpat vēstīts, ka no sausuma cietušas lopkopības, graudkopības, augļkopības un dārzeņkopības saimniecības.
pievienota 2.rindkopa
izbrīns
Ralfs
Daniela