Uz kopējā valstu fona situācija Latvijā ir laba, bet joprojām satrauc, ka visbiežākā inficēšanās notiek telpās. "Tāpēc domājot par ārkārtas situācijas atcelšanu, mums noteikti ir jābūt uzmanīgiem, jo epidemioloģiskā situācija medicīnas darbiniekiem arvien ir saspringta," piebilda Dumpis.
Viņš atzina, ka ārkārtas situācija ir juridisks formulējums, kas pēc viņa domām nav atbilstošs pašreizējai situācijai Latvijā, tomēr piebilda, ka jautājumā par pulcēšanās skaita palielināšanu telpās viņš nebūtu tik optimistisks.
"Telpas ir vietas, kur pastāv masveida inficēšanās risks, tāpēc vasaras laikā nepieciešams rūpīgi izvērtēt, ko un kā cilvēki telpās var darīt. Jebkurā gadījumā visriskantākais inficēšanās veids ir runāšana vienam pret otru, šķaudīšana un masveida dziedāšana. Tāpēc vasaras laikā var domāt par atļauju cilvēkiem vairāk pulcēties ārpus telpām," sacīja Dumpis.
Eksperts uzsvēra, ka zinātne cīņā pret Covid-19 ir strauji gājusi uz priekšu, jo zināmas vietas, kur un kādos apstākļos cilvēki visbiežāk inficējas ar vīrusu. Tāpat arī Latvija šajā jautājumā neatpaliek, jo iegūtās zināšanas cīņā ar vīrusu jau tiek izmantotas, lai sagatavotos rudens un ziemas periodam, proti, jau tagad nākusi klāt ātrāka testēšanas sistēma, spējam atpazīt inficēšanās vietas, kā arī tiek stiprināts slimnīcu darbs.
Jau ziņots, ka veselības ministre Ilze Viņķele (AP) šorīt intervijā Latvijas Radio atzina, ka no trešdienas, kad būs beigusies ārkārtējā situācija Latvijā, dzīve valstī neatsāksies gluži ikdienas režīmā, jo vairāki ierobežojumi paliks, turklāt esot prognozējams, ka daži no tiem paliks vismaz līdz gada beigām, piemēram, "uz palikšanu" ir prasība noteiktās vietās obligāti ievērot divu metru distanci, bet visur citur - rekomendācija, ka vēlams šādu distanci ievērot.
Viņķele atgādināja, ka no 10.jūnija, visticamāk, tiks paplašinātas pulcēšanās iespējas, iekštelpās ļaujot pulcēties līdz 100 cilvēkiem, kuriem vajadzētu nodrošināt četru kvadrātmetru platību uz cilvēku.
opītis
mužiks
ha, ha