Iespējams, nosaukuma maiņa skaidrojama ar centieniem distancēties no neslavu ieguvušā nosaukuma Durgas templis un turpināt darbību ar citu nosaukumu.
Ievērojamas pārmaiņas vērojamas arī Durgas tempļa mājaslapā, kas tagad saucas nevis Durga.lv, bet gan Templis.lv. Vēl senāk, kad tempļa vadītāja Nora Degolda bija pazīstama kā Nora Kalnmale un darbojās kā reiki pasniedzēja, attiecīgā mājaslapa saucās Reikinet.lv. Tagad no mājaslapas pazudušas gandrīz visas atsauces uz vareno dievieti Durgu, toties uzsvērts, ka neviena no reliģisko ceremoniju formām nevar negatīvi ietekmēt vai apdraudēt personas veselību. Samazinājies piedāvāto pakalpojumu klāsts (piemēram, tumsas spēku izdzīšana vairs nav pieejama), par līdzdalību pasākumos tiek prasīts mērenāks atbalsta maksājums 20 latu apmērā. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) Durgas tempļa reklāmās saskatījis maldinošas informācijas pazīmes. PTAC aicinājis izdevniecības atturēties no reklāmas izplatīšanas; iedzīvotājiem ieteikts uzmanīties no tempļa pakalpojumiem.
Sestdiena jau rakstīja, ka Durgas templis oficiāli ir reģistrēts nevis kā ezoteriskā biznesa uzņēmums, bet gan kā reliģiska organizācija, hinduisma draudze. Tas nodrošina vairākas priekšrocības, piemēram, atbrīvo no dažu nodokļu maksāšanas. Tāpat ievērojami apgrūtinātas iespējas slēgt šādu organizāciju, jo tam nepieciešams tiesas lēmums. Tomēr jaundibinātām draudzēm pirmo desmit gadu laikā katru gadu jāveic pārreģistrācija (Durgas templis dibināts 2009.gadā). Ja draudzes darbībā atklāti kādi pārkāpumi, Tieslietu ministrija var atteikt pārreģistrāciju.
Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Jekaterina Macuka informē, ka Durgas tempļa reģistrācijas apliecība ir derīga līdz 20.jūnijam. Pašlaik tiek vākta informācija, lai izvērtētu draudzes darbību un pieņemtu lēmumu par turpmāko rīcību. Ministrija pieprasījusi informāciju gan no Valsts ieņēmumu dienesta un PTAC, gan no pašas draudzes. Macuka spriež, ka dažas pazīmes ir pretrunā reliģiskas organizācijas darbības principiem. «Piemēram, uz svara nomešanas kursiem viņi aicina visus, ne tikai hinduisma piekritējus, tādēļ tas nav uzskatāms par reliģisku rituālu. Tāpat viņi pieprasa konkrētas summas par saviem pakalpojumiem, kas neatbilst ziedojumu būtībai, jo ziedojums ir brīvprātīga maksa.»