Plūmiņa atsaucās uz daudzu cilvēku pausto piekrišanu arī aptaujās, ka pārāk daudz datu tiek atstāti internetā un pārāk maz ir zināšanu par to, kas ar šiem datiem notiek. "Dati ir pietiekami svarīgi, un tie nes līdzi biznesa iespējas - pārdošanu, profilēšanu un citas lietas," izteicās Plūmiņa.
Par ļoti svarīgu attiecībā uz regulu Plūmiņa nosauca interpretāciju, proti, kādā veidā šī interpretācija un piemērošana darbosies juridiski un kā tiks lemti konkrēti jautājumi arī tiesiskā līmenī. Tāpat DVI direktore izcēla uzraudzības mehānismu gan nacionālā, gan Eiropas Savienības (ES) līmenī.
Jautāta, kas ir atbildīgi par datu nepareizu izmantošanu, Plūmiņa sacīja, ka atbildīgi ir tie, kas šos datus uzkrāj, jo tieši uz viņiem gulstas atbildība par šo datu izmantošanu un skaidrošanu cilvēkiem, kādiem mērķiem viņu dati tiek izmantoti. Tāpat ir jābūt skaidrojumam par datu profilēšanu, tas ir, kāpēc ir veikta cilvēku paradumu pētīšana. Savukārt Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Kārlis Šadurskis (V) izteicās, ka, viņaprāt, profilēšanu nevar vainot.
Tāpat viņš norādīja, ka būtībā tā ir pašas personas vaina, ja tā piekrīt dažādiem noteikumiem, neizlasot, kas tiek minēts brīdī, kad mēs sniedzam savus datus, un kādiem mērķiem tas notiek. "Nevienam nav jābūt ticīgākam par Romas pāvestu," metaforiski izteicās EP deputāts.
Zvērināts advokāts un Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvis Lauris Liepa aicināja saprast, ka jau pie esošā regulējuma mēs varam lūgt datu izdzēšanu, un norādīja, ka regulā ir vajadzīgs to nostiprināt, lai tai būtu vienlīdzīgs efekts uz visām dalībvalstīm, kā arī acīmredzot pašreizējā regulējumā tas ir "par maz vai par klusu sacīts". Arī viņš piekrita, ka tas lielā mērā atkarīgs no ikkatra indivīda, cik daudz datu mēs paši piekrītam sniegt, pie tam akcentējot, ka ir daudz jomu, kurās mēs vairs nekad nebūsim privāti.
Diskusijā Kurš lieto manus datus? tika ieskicētas plānotās izmaiņas, ko paredz ES direktīva un regula, tostarp plašākas cilvēku iespējas noteikt, kādus datus par viņiem ievāc, piemēram, mārketinga nolūkā, kā arī pieļaut iespēju "tikt aizmirstam" jeb viņu datu dzēšanu, ja tāds lūgums tiek izteikts. Tāpat patlaban jaunajā regulējumā ir iekļauta nepieciešamība pēc datu aizsardzības speciālista uzņēmumos, kuros ir vairāk nekā 250 darbinieku.
Patlaban Eiropas Komisija savus priekšlikumus ir sagatavojusi, un to vērtēs EP un dalībvalstu ministri - Eiropas Savienības Padome. Par direktīvu un regulu ir iesniegti apmēram 4800 priekšlikumi. EP Kārlis Šadurskis šodien norādīja, ka patiešām ir iekļauts regulējums, ka personai ir tiesības likt dzēst savus datus, ja tai nav šādas nepieciešamības, tomēr jautājums ir, cik tālu personas brīvā griba var sniegties, proti, kādi ir kritēriji tam, kuri dati ir vai nav dzēšami.