Dodoties uz purvu, vēlams vispirms noskaidrot, vai nolūkotajā vietā vispār ir atļauta dzērveņu lasīšana, proti, vai šai teritorijai nav kādu ierobežojumu. Daļai no Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ir stingrā režīma jeb dabas rezervāta zona, kurā ogošana nav ļauta. Tas darīts ar nolūku nodrošināt netraucētu dabisko procesu attīstību. Parasti tās vēl ir arī caurceļojošām sugām nozīmīgas atpūtas un barošanās vietas. Tādēļ tajās ne ogot, ne sēņot, nedz veikt kādas citas saimnieciskās darbības nav atļauts.
Saudzīgi jāizturas arī pret zemsedzi, jo purvi ir ļoti jutīgi pret nobradāšanu un tie atjaunojas ļoti lēni. Tāpat arī DAP aicina nebojāt ogu mētras un saknes.
Ieturot maltīti, jāatceras, ka ugunskuru atļauts kurināt tikai šim nolūkam paredzētās vietās. Tāpat mežā ir aizliegts nomest izsmēķus, īpaši ugunsnedrošajā periodā, un veikt citas darbības, kas var izraisīt mežu ugunsgrēku. Tāpat mežs un purvs nebūs īstā vieta, kur atstāt ēdiena iepakojumus vai tukšos traukus, dzēriena iepakojumus un polietilēna maisiņus.
Dabas aizsardzības speciālisti aicina ogotājus mežā un purvā izturēties klusi, jo tad būs lielāka iespēja sastapt un novērot savvaļā dzīvojošos putnus un dzīvniekus.