No svētku pasākumiem, kas bija par maksu, pārdoti 96% no pārdošanā
pieejamām biļetēm jeb pārdotas 88 566 biļetes, un tas liecina par
milzīgu sabiedrības interesi par svētku pasākumiem.
"Sava veida rekords tika sasniegts noslēguma koncerta laikā, jo tad
Mežaparka Lielajā estrādē atradās apmēram 70 000 cilvēku, kas bija gan
dalībnieki uz skatuves, gan skatītāji. Savukārt pēc aptuveniem
aprēķiniem uz sadziedāšanos ieradās septiņi līdz 10 000 cilvēku.
Pozitīvi ir tas, ka ir daudzi gados jauni cilvēki, līdz ar to ir sajūta,
ka pēc svētkiem tautas mākslas kolektīvi turpinās darbu, radīsies jaunu
dalībnieki un Dziesmusvētku kustība turpinās attīstīties," sacīja
D.Melbārde.
Viņa arī piebilda, ka ir jādomā par izglītības procesu: kā tas ir
labāk saistīts, kā labāk palīdzēt dziedāt, spēlēt un dejot gribošiem
sagatavoties. Dziesmu un deju svētku tradīcija ir saistīta ar augstām
mākslinieciskajām kvalitātēm, un bez izglītības dziļas iesaistes ir ļoti
grūti to nodrošināt.
LNKC direktore skaidroja, ka Dziesmu un deju svētku kopējo atmosfēru
varētu nodēvēt par unikālu metafizikas piemēru, jo ikviens dalībnieks un
svētku apmeklētājs nevarēja nesajust īpašo pozitīvo vibrāciju, kas
caurstrāvoja Latviju šajā svētku nedēļā. "Ar visām mūsu maņām jutām, ka
gaisma līgo Latvijā. Uzstādījums, ka svētkiem cilvēkos jāievibrē
pozitīvā gaisma, manuprāt, ir izdevies," pauda Melbārde.
Melbārdei bijis tas gods un prieks šorīt no Mežaparka Lielās estrādes
pavadīt pēdējos sadziedāšanās dalībniekus. Viņa ir priecīga, ka līdz
pašām baigām piedalījās arī vairāki virsdiriģenti. Visizturīgāko
virsdiriģentu gods pienāktos Agitai Ikauniecei, Airai Birziņai, Ivaram
Cinkusam un Mārim Sirmajam.
"Mani saviļņoja noslēguma pasākums. Sadziedāšanas noslēdzās ar gaišu
un intīmu notikumu. Vēl bija palikuši dalībnieki un diriģenti. Beigās
dalībnieki sastājās ap Sirmo un, saulei austot, pieprasīja dziedāt
"Gaisam pili", "Lauztās priedes" un "Rīga dimd", klāstīja Melbārde.
XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XV Deju svētku laikā
izskanēja trīs publiski bildinājumi, kā arī vienai deju kolektīvu
vadītājai piedzima bērns.
LNKC direktore informēja, ka tagad būs jāizvērtē aizvadītie svētki,
pārdomājot arī to, vai dalībniekiem nebija uzlikta pārāk liela slodze.
Melbārde ir pateicīga visiem dienestiem par darbu svētkos, un jo
īpaši viņa ir pateicīga kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei
(VL-TB/LNNK), jo ar ministri ir bijis viegli strādāt un ministrei ir
bijusi dziļa izpratne par Dziesmu un deju svētkiem.
Jau ziņots, ka Rīgā no 30.jūnija līdz 7.jūlijam norisinājās XXV
Vispārējie latviešu Dziesmu svētku un XV Deju svētki. Nedēļas laikā Rīgā
bija iespēja baudīt 62 pasākumus, no kuriem 21 bija maksas pasākums,
bet 41 - bezmaksas pasākums. Svētki noslēdzās ar krāšņu "Līgo!"
noslēguma koncertu un kopīgu sadziedāšanos Mežaparka Lielajā estrādē.
Nākamie Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki notiks 2018.gadā, kad Latvijai tiks svinēta 100 gadu jubileja.