Dzimumu līdztiesības indeksā starp ES dalībvalstīm Latvija ieņem 18.vietu

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta indeksā Latvija ieguvusi 59,7 punktus, kas ir par 7,7 punktiem mazāk nekā ES vidējais rādītājs. Laika posmā no 2005.līdz 2017.gadam Latvijas sniegums uzlabojies par 6,3 punktiem, un Latvija straujāk nekā ES vidēji ir tuvojusies dzimumu vienlīdzībai, norādījis institūts. 

Salīdzinājumā ar iepriekšējo indeksu, kas publicēts pirms diviem gadiem un attiecas uz 2015.gada datiem, Latvija ir zaudējusi vienu pozīciju. Savukārt 2005.gadā Latvija šajā indeksā arī ieņēma 18.vietu. 

No indeksu veidojošajiem kritērijiem Latvijas sniegums augstāks par ES vidējo rādītāju ir tikai laika un darba jomā. 

Pētījuma autoru vērtējumā vislielākā dzimumu nevienlīdzība Latvijā valda varas un zināšanu jomā. Varas jomā Latvija ieguvusi 44,1 punktu, bet zināšanu jomā - 49,7 punktus, kas ir sliktākais sniegums ES dalībvalstu vidū. 

Naudas jomā Latvija ieguvusi 65,5 punktus, bet laika jomā - 65,8 punktus. Savukārt vislabāko rezultātu Latvija sasniegusi veselības jomā, iegūstot 78,3 punktus un 26.vietu ES, bet darba jomā Latvija ieguvusi 74,2 punktus un astoto vietu ES. 

Šogad indeksā, kas balstīts 2017.gada datos, Igaunija ieņem 17.vietu salīdzinājumā ar 20.vietu pirms diviem gadiem, savukārt salīdzinājumā ar 2005.gada indeksu Igaunija savu sniegumu uzlabojusi par četrām pozīcijām. 

Igaunija šajā indeksā ieguvusi 59,8 punktus no 100 iespējamiem, kas ir par 7,6 punktiem vairāk nekā 2005.gadā un par 3,1 punktu vairāk nekā 2015.gadā. Arī Igaunija līdzīgi kā Latvija 12 gadu laikā ir uzlabojusi savu sniegumu straujāk nekā ES vidējais rādītājs. 

Savukārt Lietuvas attīstības virziens dzimumu līdztiesības jomā bijis pretējs, jo 2017.gadā salīdzinājumā ar 2005.gadu tās rezultāts ir pasliktinājies, un jaunākajā indeksā Lietuva ieņem 23.vietu ES dalībvalstu vidū. Pirms diviem gadiem Lietuva indeksā ieņēma 19.vietu, bet salīdzinājumā ar 2005.gadu tā ir zaudējusi septiņas pozīcijas. 

Lietuva jaunākajā reitingā ieguvusi 55,5 punktus, kas ir par 0,3 punktiem mazāk nekā 2005.gadā un par 1,3 punktiem mazāk nekā 2015.gadā. 

Reitinga veidotāji norāda, ka ES vidēji dzimumu līdztiesības attīstība notiek "gliemeža ātrumā". ES vidējais radītājs ir 67,4 punkti, kas salīdzinājumā ar 2005.gadu ir par 5,4 punktiem vairāk, bet salīdzinājumā ar 2015.gadu - par 1,2 punktiem vairāk. 

Visaugstākā dzimumu līdztiesība blokā ir Zviedrijā (83,6 punkti), Dānijā (77,5 punkti) un Francijā (74,6 punkti), bet vislielākā dzimumu līdztiesības atšķirības valda Ungārijā (51,9 punkti) un Grieķijā (51,2 punkti). 

Kopš 2005.gada vislielāko progresu dzimumu līdztiesībā sasniegusi Itālija un Kipra, bet Lietuva ir vienīgā valsts, kur 12 gadu laikā situācija nav uzlabojusies. 

Savukārt kopš 2017.gada ES dzimumu līdztiesības rādītājā vislielāko progresu ir panākusi Portugāle, kuras rādītājs ir palielinājies par 3,9 punktiem, un otrajā vietā ir Igaunija ar 3,1 punktu.

Dzimumu līdztiesības indeksu veido sešas pamatjomas - darbs, nauda, zināšanas, laiks, vara un veselība - un divas papildu jomas - vardarbība pret sievietēm un intersekcionālā nelīdztiesība.