Kā ziņots, SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins vērsies Drošības policijā ar iesniegumu, kurā lūdz sākt kriminālprocesu pret VL-TB/LNNK valdes locekli Jāni Iesalnieku, jo uzskata, ka viņa izteikumi par Norvēģijas slaktiņa iemesliem mikroblogošanas vietnē "Twitter" satur nacionālā naida kurināšanas pazīmes.
Dzintars aģentūrai LETA skaidroja, ka nacionālajā apvienībā Iesalnieka izteikumi ir vērtēti, kā arī notikusi saruna ar viņu pašu, un neesot ne mazāko šaubu, ka publiskajā telpā attēlotais neatbilst patiesībai.
"Viņš ir teicis to pašu, par ko diskutē Norvēģijas presē, tikai neveiksmīgākā formā. Iesalnieks pats apzinās, ka ir neveikli izteicies, un vēlāk savā paziņojumā viņš visu izskaidrojis," norādīja VL-TB/LNNK līderis.
"Tas, ka SC mēģina taisīt savu politiku uz šīs traģēdijas rēķina, ir vienkārši nožēlojami," piebilda Dzintars.
Kā ziņots, piektdien Oslo centrā notika sprādziens, kam sekoja asinspirts vadošās Darba partijas jauniešu nometnē, kuru sarīkoja 32 gadus vecais Anderss Bērings-Breivīks, kurš tiek saistīts ar labējiem ekstrēmistiem. Dažas stundas pirms teroraktu sākuma Bērings-Breivīks publiskoja savu manifestu, kurā izklāstīta vīzija par jaunu kristīgo krusta karu, kas jāuzsāk Eiropas tradīciju un kultūras glābšanai no islāma kolonizācijas un marksistu kultivētā pagrimuma, kas sagrāvis konservatīvās ģimenes un nacionālisma vērtības.
Iesalnieks pēc tam paziņoja, ka "Norvēģijas upuri ir pilnībā uz multikulturālistu sirdsapziņas - viņu islamizācijas politika noveda pie tā, ka kādam vienkārši aizbrauca širmis", tādējādi viņa viedoklis ir tuvs Bēringa-Breivīka paustajam. Iesalnieka viedoklis "Twitter" vidē izraisīja sašutuma pilnas diskusijas, ka tādējādi "Visu Latvijai!" biedrs mēģina šo noziegumu attaisnot, ko gan pats Iesalnieks publiskā paziņojumā noliedza.
"Izteikumi, kurus Iesalnieks pieļāvis savā mikroblogā, ir amorāli, nepieļaujami civilizētā sabiedrībā, tie satur nacionālā naida veicināšanas pazīmes. Faktiski apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK valdes loceklis atrod attaisnojumus norvēģu slepkavas un terorista rīcībai," uzskata Agešins, "šādus izteikumus nevar atstāt nesodītus. Uzskatu, ka Iesalnieka izteikumi atbilst Kriminālkodeksā minētajam, tāpēc lūdzu Drošības policiju nekavējoties veikt pārbaudi un pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu."
Līdzīgu uzskatu pauž arī biedrība "Progresīvie", kuras pārstāvis Ansis Dobelis aģentūrai LETA sacīja, ka arī viņa vadītā organizācija aicina Drošības policiju veikt operatīvas pārbaudes attiecībā uz tiem interneta komentētājiem, kuri slavina Norvēģijas notikumus, attaisno tos un aicina turpināt slepkavot. Savukārt nacionālajai apvienībai "nekavējoties no savām rindām būtu jāpadzen Iesalnieks, kurš apvienībā ieņem augstus amatus", uzskata biedrība.
"Ja šis politiskais spēks nav gatavs šādam solim, tad Iesalnieka mēģinājumus attaisnot slepkavošanu Norvēģijā, kā arī slepkavam līdzīgos uzskatus, ko viņš nekautrējas paust, var uzskatīt par visas nacionālās apvienības viedokli," norāda Dobelis.
Dobeļa ieskatā, "ja nacionālā apvienība meklēs attaisnojumus Iesalnieka apgalvojumiem, tad tai nav vietas ne Latvijas parlamentā, ne valdībās. Un pārējām politiskajām partijām ir skaidri jāatbild, vai tās redz iespēju sadarboties ar šo politisko spēku".
Biedrības "Progresīvie" biedriem šie notikumi esot īpaši sāpīgi, jo organizācijas biedri daudzus gadus piedalījušies Norvēģijas Darba partijas jaunatnes organizācijas (AUF) vasaras nometnēs, kas notiek uz Ūteijas salas. Tāpēc biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību Norvēģijā notikušajā apšaudē un spridzināšanā bojā gājušo tuviniekiem un visai sabiedrībai.
Iesalnieks izplatīja paziņojumu, kurā pauž nostāju, ka "nekad un nevienu brīdi" neesot attaisnojis Norvēģijas masu slepkavu, "vienīgi aicinājis aizdomāties par šī notikuma cēloņiem, lai no traģiskajiem notikumiem gūtu mācību un pasargātos nākotnē".
"Oslo slepkava ir slims cilvēks, kurš ar savu nežēlību un necilvēcību ir sodījis arī pats sevi. Tas, ko aicināju apzināties, ka teroristi bieži rodas sociālu netaisnību rezultātā. Tā ir augsne, kas veicina šādu nelaimju iespējamību. Protams, arī nacionālo identitāti iznīcinoša rakstura multikulturālisms var būt kā viens no šādu sociālu netaisnību piemēriem," vēsta Iesalnieks.
"Tas nekādā ziņā neattaisno slepkavu, bet liek par pienākumu analizēt notikušo un iespējami mazināt šādu notikumu atkārtošanos nākotnē, no kā pasargāta pilnībā nav neviena valsts. Jebkura sociālā netaisnība ir jāuztver kā bumba ar laika degli, kas diemžēl var izpausties arī šādos veidos. Pēdējā gada laikā vairāku Rietumeiropas valstu līderi, tajā skaitā Vācijas kanclere Angela Merkele un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, ir pauduši atziņu, ka piekoptā multikulturālisma politika ir bijusi kļūda. Piektdien šī kļūda kalpoja par vienu no iemesliem traģēdijai Norvēģijā," turpina partijas aktīvists.