Sākotnēji bija paredzēts likumā kurmjus pielīdzināt kaitīgiem grauzējiem, kas ļautu šos dzīvniekus nogalināt bez ierobežojumiem, taču par šo priekšlikumu milzīgu sašutumu pauda dzīvnieku tiesību pārstāvji un arī daļa Saeimas deputātu. Tāpēc nolemts noteikt, ka likumā paredzētais dzīvnieku nogalināšanas aizliegums turpmāk neattieksies arī uz kurmjiem, ja tos ķers ar mehāniskām lamatām.
Dzīvnieku aizsardzības likumā pašlaik noteikts, ka aizliegts nogalināt dzīvnieku, taču aizliegums neattiecas uz lauksaimniecības dzīvniekiem, medībām, zveju, dzīvnieka eitanāziju, kaitīgo grauzēju un kukaiņu iznīcināšanu. Šis aizliegums līdz šim neattiecās arī uz gadījumiem, kad dzīvnieks, uzbrūkot cilvēkam, apdraud viņa veselību vai dzīvību un kad dzīvnieka nogalināšana paredzēta infekcijas slimību vai invazīvo sugu apkarošanas programmā, kā arī izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanu, ja to paredz izmēģinājuma mērķis.
Likuma izmaiņas arī paredz - lai veicinātu sabiedrības līdzdalību dzīvnieku aizsardzības un labturības jautājumu risināšanā, oktobrī veidos Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvo padomi, kurā strādās valsts pārvaldes un zinātnisko iestāžu, kā arī dzīvnieku aizsardzības organizāciju pārstāvji. Līdz šim darbojās Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome, taču, kā norādīja likumprojekta autori – saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām mainās šīs padomes funkcijas.