Reģionu pašvaldības dzīvokļus pajumtes meklētājiem piedāvā rekonstruētajās padomju laika ēkās, taču ar laiku arī tām vajadzēs celt jaunas ēkas. Augošo būvniecības izmaksu dēļ šāds uzdevums radītu papildu slogu pilsētu budžetiem, ko varētu risināt, iesaistoties publiskās - privātās partnerības projektos (PPP). Taču, kamēr PPP joma valstī nav sakārtota, īres un sociālos namus itin veiksmīti var attīstīt veidojot savus nekustamo īpašumu attīstītāju uzņēmumus, kas nereti darbojas labāk nekā iesaistīšanās PPP projektos.
Ekspluācijā nodotās jaunbūvētās un rekonstruētās pašvaldības dzīvojamās un sociālās mājas
Pašvaldība
|
Māju kopskaits
|
Dzīvokļu skaits
|
Kopējā platība (m2)
|
Būvniecībā/rekonstrukcijā
ieguldītās investīcijas |
---|---|---|---|---|
Rīga
|
22
|
565
|
91461
|
44,24 milj. Ls
|
Jūrmala
|
1
|
120
|
4872
|
1,101 milj. Ls
|
Jelgava
|
3
|
245
|
12579
|
0,313 milj. Ls
|
Valmiera
|
2,5
|
300
|
12759
|
Nav informācijas
|
Daugavpils
|
2
|
Nav informācijas
|
6970
|
0,2 milj. Ls
|
Liepāja
|
3
|
362
|
Nav informācijas
|
Nav informācijas |
Pašvaldības tikai rekonstruē
Absolūtā līdere pašvaldību īres namu attīstībā ir Rīga, kuras nekustamo īpašumu attīstītāju kompānija Rīgas pilsētbūvnieks kopš 2003.gada uzbūvējusi un rekonstruējusi 22 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, tajās ierīkojot 565 dzīvokļus. Šajos projektos ieguldīti 44,24 miljoni latu. Savukārt līdz 2010.gadam galvaspilsētā plānots uzbūvēt kopumā 10 tūkstošus jaunu dzīvokļu. "Rīgas pašvaldībā ir vislielākais jaunbūvju pasūtījums, jo te ir visgarākā dzīvokļu rinda Latvijā. Tajā gaida vismaz 14 tūkstoši ģimeņu - lielākoties denacionalizēto namu īrnieki," situāciju skaidro Rīgas pilsētbūvnieka ģenerāldirektors Guntis Grīnbergs.
Pārējās lielajās Latvijas reģionu pilsētās sociālo namu attīstība nav tik raita - Valmierā, Jelgavā, un Liepājā katrā izveidotas trīs sociālās un īres mājas. Divas sociālās mājas ierīkotas Daugavpilī, bet vismazāk - tikai vienu sociālo māju - pārbūvējusi Jūrmala.
Šo pašvaldību pārstāvji lēnākus namu attīstības tempus pamatā skaidro ar mazāku cilvēku skaitu, kuriem jāsniedz palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā, un ierobežotiem budžetu līdzekļiem. "Piemēram, denacionalizēto namu īrnieku mums ir krietni mazāk nekā Rīgā. Daugavpilī tās vēl ir 300 ģimenes, bet, noslēdzot jauno īres mājas rekonstrukciju, pašvaldībai mājoklis būs jāsameklē tikai 41 ģimenei," saka Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Tolmačovs. Savukārt pēc Valmieras pašvaldības nekustamā īpašuma daļas vadītājas Dzintras Stračinskas vērtējuma, joprojām Latvijas reģionu pašvaldību īpašumā ir daudz neizmantotu ēku, kuras iespējams pielāgot sociālo vai īres dzīvokļu izveidei, tādēļ jaunu namu būvniecība pagaidām nav aktuāla.
Privātie partneri nav izdevīgi
Reģionālo pašvaldību pārstāvji atdzīst, ka tuvākajā nākotnē arī tām vajadzēs sākt jaunu īres un sociālo namu celtniecību, taču tādā gadījumā vajadzēs meklēt ceļus, lai nepalielinātu pašvaldības budžeta izdevumus.
Viens no veidiem, kā nodrošināt dzīvojamo māju būvniecību, ir publiskās privātās partnerības projekti, kā to izvēlējusies Jelgava. Taču līdz šim neviena pašvaldība šādu projektu nav sekmīgi realizējusi. "Nesen mēs bijām izsludinājuši PPP konkursu par dzīvojamo māju būvniecību Jelgavā, no savas puses tajā ieguldot zemi. Taču kandidāti, kuri pieteicās konkursam, nevarēja piesaistīt celtniecībai nepieciešamo finansējumu," stāsta Jelgavas domes izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks.
Citu pašvaldību pārstāvji gan neuzskata, ka sadarbība ar privātuzņēmējiem dzīvokļu celtniecībā būtu izdevīga. "Pašvaldībai pašai šādu projektu sanāktu realizēt daudz lētāk, jo privātais partneris izmaksās vienmēr rēķinās savu peļņas daļu," saka Liepājas pilsētas izpilddirektors Edgars Rāts.
"Ja pašvaldības uzmanīgi papētītu likumdošanu, tad veidu, kā celt mājas, pārmērīgi nenoslogojot budžetu, ir daudz. Piemēram, izveidojot attiecīgo pašvaldības kapitālsabiedrību," stāsta Rīgas pilsētbūvnieka finanšu direktors Jānis Kosītis. Pēc viņa vērtējuma, privātais partneris būvniecības izmaksās iekļaus vismaz 30 līdz 40% peļņu. Savukārt pašvaldības uzņēmums to darīt nevar, taču var piesaistīt gan lētākos banku kredītus, gan izdevīgākos būvkompāniju pakalpojumus, lai pašvaldība dzīvokļus iegūtu par pašizmaksu.
Pārņemot Rīgas pilsētbūvnieka pieredzi, līdzīgu pašvaldības nekustamo īpašumu attīstītāju uzņēmumu - Jūrmalas attīstības projekti nodibinājusi Jūrmalas pašvaldība un nākamajos gados plāno uzbūvēt gandrīz 2000 dzīvokļu, šiem mērķiem gadā tērējot aptuveni divus miljonus latu.
Būvizmaksas bremzē ieceres
"Bagātie arī raud," - šo teicienu mierīgi var attiecināt uz Rīgas nedienām jauno mājokļu būvniecībā, jo maz ticams, ka augošo izmaksu dēļ tā līdz 2010.gadam varēs uzbūvēt iepriekš plānotos 10 tūkstošus dzīvokļu.
"Laikā, kad tika izstrādāta pašvaldības dzīvojamo māju attīstības programma, neviens neplānoja, ka inflācija un ar to saistītās izmaksas varētu palielināties tik strauji. Toreiz mēs plānojām, ka līdz 2010. gadam būvniecības izmaksas sasniegs 700 latus par kvadrātmetru, taču tagad izskatās, ka tās būs 1000 latu par kvadrātmetru," stāsta J.Kosītis.
Lai arī Rīgas pilsētbūvnieka vadība joprojām uzskata, ka var uzcelt 10 tūkstošus jauno mājokļu, nav skaidrs, vai tos pilnā apjomā varēs atpirkt Rīgas dome. "Nesen tikāmies ar domes Finanšu departamenta vadību, kas apliecināja, ka tuvākajiem diviem gadiem pašvaldība plānojusi līdzekļus vismaz 3720 uzbūvēto dzīvokļu atpirkšanai, taču vai nauda tiks paredzēta pārējiem plānotajiem dzīvokļiem, ir atkarīgs no politiķiem," skaidro Kosītis.
Nav izslēgts, ka būvizmaksu pieauguma dēļ Rīgas pašvaldībai nāksies pārskatīt vērienīgo dzīvokļu attīstības programmu, pagarinot tās izpildes termiņus. "Šāda programma nav nekas akmenī iecirsts. Iespējams, ka desmit tūkstoš dzīvokļu netiks uzbūvēti triju gadu laikā, bet tos uzcels piecos vai četros gados - atkarībā no finansējuma, taču par to, ka šī programma tiks izpildīta, es nešaubos," atdzīst J.Kosītis.