E-veselības finansējums 10,2 miljonu eiro apmērā sadalīts starp astoņiem izstrādātājiem

Viņa informēja, ka e-veselības ieviešana noritējusi četru projektu ietvaros, tostarp trīs ERAF projekti tika īstenoti pirmajā kārtā, savukārt 2.kārtas projekta ietvaros, kad sistēmas uzraudzība nonāca NVD pārziņā, sistēma tika aktualizēta kā kopums, apvienojot trīs iepriekšējos projektus.

Jasenoviča informēja, ka e-veselības sistēmas projektus izstrādāja vairāki izstrādātāji. Piemēram, Elektroniska apmeklējumu rezervēšanas izveides un veselības aprūpes darba plūsmu elektronizēšanas pirmajā posmā, kad notika sabiedrības veselības portāla izveide, informācijas drošības un personas datu aizsardzības nodrošināšana, izstrādātājs bija SIA Lattelecom Technology. Šajā posmā tika iztērēti 2,9 miljoni eiro.

Vienlaikus 3,5 miljoni tika iztērēti elektroniskās veselības kartes un integrācijas platformas informācijas sistēmas izveidei pirmajā posmā, un šo projektu izstrādāja AS Datorzinību centrs un SIA ABC Software. Šajā projektā tika izveidota integrācijas platforma, kuras mērķis ir radīt vidi, kurā tiks nodrošināta informācijas apmaiņa starp dažādām veselības nozares informācijas sistēmām. Tāpat tika radīta elektronisko veselības karšu sistēma, lai radītu vienotu datu bāzi, kurā uzkrāt datus par pacientiem sniegtajiem pakalpojumiem, lai vienuviet nodrošinātu šo datu pieejamību gan pašam pacientam, gan ārstniecības personām no dažādām ārstniecības iestādēm.

Lai ārstiem nodrošinātu efektīvāku recepšu izrakstīšanas procesu un efektīvāku finanšu administrēšanu aptiekās 576 000 eiro tika iztērēti elektronisko recepšu informācijas sistēmas izveides pirmajam posmam, kurā pakalpojumu veica SIA In-volv, SIA Tieto Latvia un SIA ABC software.

Vienlaikus 3,2 miljoni tika atvēlēti e-veselības integrētās informācijas sistēmas attīstībai, un šo projektu īstenoja SIA Lattelecom un AS Exigen services Latvia. Šajā projektā tika veiktas četras aktivitātes - vienotās e-veselības informācijas sistēmas darbības paplašināšana, vienotās uzraudzības informācijas sistēmas darbības paplašināšana, vienotās e-veselības informāciju komunikāciju tehnoloģijas infrastruktūras izveide, kā arī publicitātes aktivitātes.

Kā ziņots, no 1.janvāra Latvijā sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.