Sūdzības iesniedzējs Viktors Krivošejs patlaban izcieš sodu Jelgavas cietumā par vairākiem nodarījumiem, tostarp slepkavību un laupīšanu. 1974.gadā dzimušajam vīrietim diagnosticēta iedzimta galvas smadzeņu cista, un viņš sūdzas, ka cietumā piemērotā medicīniskā palīdzība ir neatbilstoša, ka viņa veselības stāvoklis ieslodzījuma vietā ir pasliktinājies un ka, neskatoties uz veselības pasliktināšanos, viņu turpina turēt ieslodzījumā.
Savā sūdzībā Krivošejs atsaucās uz Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3.pantu, ka nevienu nedrīkst spīdzināt vai cietsirdīgi vai pazemojoši ar viņu apieties vai sodīt, un 13 pantu par tiesībām uz efektīvu aizsardzības nodrošinājumu.
ECT šodien vienbalsīgi atzina, ka šajā lietā nav noticis konvencijas 3.panta pārkāpums attiecībā uz Krivošejam sniegto medicīnisko aprūpi brīvības atņemšanas vietās Latvijā. Iesniedzēja sūdzību par valsts amatpersonu atteikumu atbrīvot viņu no turpmākas brīvības atņemšanas soda izciešanas veselības stāvokļa dēļ ECT noraidīja kā acīmredzami nepamatotu. Tāpat kā acīmredzami nepamatotu ECT noraidīja iesniedzēja sūdzību par efektīvu tiesību aizsardzības līdzekļu trūkumu brīvības atņemšanas vietās sniegtās medicīniskās aprūpes kvalitātes pārbaudei.
Vērtējot iesniedzēja sūdzību par novēlotu diagnozes uzstādīšanu un tai sekojošās atbilstošas medicīniskās aprūpes trūkumu Latvijas cietumos, tiesa izvērtēja un ņēma vērā Latvijas valdības sniegto informāciju par iesniedzējam nodrošinātajiem medicīniskajiem izmeklējumiem, ārstu konsultācijām un nozīmēto terapiju brīvības atņemšanas vietās, kuru efektīvu pārbaudi regulāri bija īstenojusi Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija (šobrīd Veselības inspekcija).
Tiesa atzina, ka iesniedzēja saslimšana tika adekvāti diagnosticēta. Iesniedzējam sniegtā medicīniskā aprūpe kopumā bija atbilstoša un viņam diagnosticētā slimība neprasīja specifisku ārstēšanu. Līdz ar to ECT piekrita Latvijas valdības izvirzītajam argumentam, ka šajā konkrētajā lietā iesniedzējs nav pierādījis, ka viņam sniegtā medicīniskā aprūpe bija neatbilstoša konvencijas 3.panta prasībām.
Atzīstot augstāk minēto, ECT kā acīmredzami nepamatotu noraidīja iesniedzēja sūdzību par valsts amatpersonu atteikumu atbrīvot viņu no turpmākas brīvības atņemšanas soda izciešanas.