Savā 2007.gada 9.jūlijā ECT iesniegtajā pieteikumā iesniedzēji sūdzējās par tiesībsargājošo iestāžu veikto telefonsarunu noklausīšanos. Viņi atsaucās uz Konvencijas 8.pantā garantētajām tiesībām uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību. Iesniedzēji, atsaucoties uz Konvencijas 6.pantu, kas nosaka tiesības uz taisnīgu tiesu, arī sūdzējās par toreizējās tieslietu ministres tiesnešu konferencē pausto viedokli par iesniedzēju kriminālprocesa iztiesāšanas gaitu.
Spriedumā ECT vienbalsīgi atzina, ka ir noticis Konvencijas 8.panta pārkāpums. Vienlaikus ECT noraidīja sūdzību par Konvencijas 6.panta iespējamo pārkāpumu, jo iesniedzēji nebija ievērojuši Konvencijā noteikto sešu mēnešu termiņu sūdzības iesniegšanai.
Izvērtējot iesniedzēju sūdzību par telefonsarunu noklausīšanos, ECT uzsvēra tās iedibināto judikatūru lietās pret Latviju un norādīja, ka Latvijas tiesas ir uzskatāmas par tiesiskās aizsardzības līdzekli gadījumos, kad kriminālprocesa laikā tiesājamā persona, uzzinot par operatīvajām darbībām, kas veiktas pret viņu, apstrīd šo darbību tiesiskumu.
Tiesa tālāk konstatēja, ka apelācijas tiesvedības laikā, kā arī savā kasācijas sūdzībā Augstākās tiesas Senātam iesniedzēji bija izteikuši iebildumus pret to, ka krimināllietas materiālos nebija iekļauta informācija par īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša izsniegto akceptu, lai veiktu otrā iesniedzēja telefonsarunu noklausīšanos. Atbildot uz iesniedzēju sūdzību, Rīgas apgabaltiesa bija sniegusi vispārēju vērtējumu par pierādījumu pieļaujamību, savukārt Augstākās tiesas Senāts bija atsaucies uz Operatīvās darbības likuma normu, kura noteica vispārējo kārtību, kādā tiek izsniegta atļauja noklausīties telefonsarunas.
No lietas materiāliem nebija arī izsecināms, vai nacionālajām tiesām bija pieejami klasificētie operatīvās lietas materiāli un vai tiesas ar tiem bija iepazinušās un pārbaudījušas telefonsarunu noklausīšanās tiesiskumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, ECT secināja, ka iesniedzējiem kriminālprocesa gaitā nebija iespējams pārliecināties par to, vai telefonsarunu noklausīšanai tika saņemts tiesneša akcepts, savukārt nacionālās tiesas kriminālprocesa laikā nebija nodrošinājušas efektīvu pēckontroli pār iesniedzēju apstrīdēto operatīvās darbības pasākumu. Tādēļ ECT konstatēja Konvencijas 8.panta pārkāpumu.
Iesniedzēji lūdza piespriest viņiem kompensāciju par morālo kaitējumu - kopsummā 150 000 eiro. Otrais iesniedzējs arī lūdza atlīdzināt viņam nodarītos zaudējumus 64 029 eiro apmērā, kā arī tiesvedības izmaksas 8163 eiro apmērā. Tiesa lielāko daļu iesniedzēju prasību noraidīja, kompensācijā piespriežot katram no iesniedzējiem 1500 eiro par morālo kaitējumu un kompensāciju 800 eiro apmērā otrajam iesniedzējam par tiesāšanās izdevumiem.
Trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas puses to var pārsūdzēt tiesas Lielajā palātā.