EK atzīst, ka Latvija ir panākusi zināmu progresu, pildot EK 2017.gada rekomendācijas.
Latvija uzrādījusi labu progresu tādās jomās kā valsts budžeta deficīts, kas ir noturēts normas robežās, tāpat labs progress panākts augstākās izglītības jomā, kā arī samazinājusies priekšlaicīga mācību pārtraukšana vispārējās izglītības iestādēs. Uzlabojumi novēroti arī kopējā un bērnu nabadzības mazināšanā, tomēr EK ieskatā Latvijā joprojām saglabājas ienākumu nevienlīdzība. EK piebilst, ka pērn nabadzībai pakļauto cilvēku īpatsvars samazinājās līdz 28,5%, tomēr vidēji Eiropas Savienībā (ES) tas ir 23,5%.
Daļēju progresu pērn Latvija sasniegusi veselības jomā, kurā, neskatoties uz budžeta pieaugumu, veselības budžets Latvijā joprojām ir mazāks par 40% no ES vidējā rādītāja. EK arī norāda, ka, neskatoties uz Latvijā ievieto nodokļu reformu, tomēr joprojām trūkst analīzes par tās ietekmi uz tautsaimniecību. Daļējs progress arī novērots profesionālās izglītības jomā, kur lēni tiek ieviestas darba vidē balstītas mācības.
Daļējs progress arī noticis publiskās pārvaldes jautājumos, piemēram, lai arī ir noteikts personāla samazināšanas un pakalpojumu efektivizēšanas mērķis, tas tomēr neattieksies uz pašvaldībām un valsts uzņēmumiem, tādējādi mazinās reformas vispārējā efektivitāte.
Savukārt minimālu progresu Latvija, EK ieskatā, uzrādījusi tādās jomās kā korupcijas apkarošana, piemēram, iestrēgstot trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektam, kā arī formāli pieejot valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei.
"Domājams, ka nesenās organizatoriskās izmaiņas būs atrisinājušas korupcijas apkarošanas biroja iekšējos konfliktus, kuri līdzšinējos gados vājināja tā efektivitāti. Tomēr fakts, ka likumprojekta par trauksmes cēlāju aizsardzību pieņemšanas ir aizkavējusies, nenāk par labu valsts pārvaldes atbildības un efektivitātes uzlabošanai," secina EK
Tāpat Latvija joprojām veic ļoti mazus ieguldījumus pētniecībā un attīstība, bet sociālās palīdzības jomā ir apturēta minimālā ienākuma līmeņa reforma. EK arī norāda, ka Latvijā pensiju pieaugums atpaliek no tautsaimniecības pieauguma.
Vērtējot Latvijas reformu ieviešanas gaitu, EK norāda, ka kopumā pērn reformas tika ieviestas daudz straujākā tempā nekā iepriekšējos gados. Turklāt reformas tika sāktas tādās būtiskās jomās kā nodokļu politika un veselības aprūpe.