"Tagad arī galvenā persona EP, caur kura rokām ies ziņojums par Latvijas pievienošanos eirozonai, ir izteikusi brīdinājumus par riskiem banku sektorā, kas saistīti ar pieaugošo nerezidentu noguldījumu apjomu," saka Zīle. "Lai gan valdība turpina pati sev sist uz pleca par to, cik veiksmīgi mēs soļojam pretī eirozonai un ka nav jautājumu, par kuriem mums būtu jāuztraucas, citas iesaistītas puses izrāda daudz piesardzīgāku nostāju."
Zīle, kurš EP ir ēnu ziņotājs gaidāmajam EK priekšlikumam par eiro ieviešanu Latvijā, norāda, ka nerezidentu noguldījumu jautājums ir bijis aktuāls daudzām pusēm arī iepriekš, tomēr tagad tas tiek piesaukts tieši saistībā ar Latvijas gatavību pievienoties eirozonai, informēja Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (ECR) preses asistents Rolands Pētersons.
"Valdībai, Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai nevajag sēdēt rokas klēpī salikušiem, sakot ka viss tiek kontrolēts," uzsver Zīle, atgādinot, ka par nerezidentu noguldījumu risku viņš ir vairākkārt publiski brīdinājis jau kopš pagājušā gada nogales, proti, pirms šis jautājums kļuva patiesi aktuāls starptautiski. "Tas, ka tagad par nerezidentu noguldījumiem bažas pauž tik daudzi, ir tiešs rezultāts tam, ka līdz šim no Latvijas puses ir nākuši signāli, ka satraukumam nav pamata."
Zīle arī norāda, ka nerezidentu noguldījumi bankās šā gada pirmajos trīs mēnešos vien ir pieauguši par teju 285 miljoniem latu. "Mēs varam tikai spekulēt, kādas naudas summas ieplūstu Latvijā, ja Kiprā nebūtu tikusi ieviesta kapitāla kontrole."
Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka vēl nav par vēlu dot skaidru un pārliecinošu signālu, ka Latvija nopietni izturas pret pieaugošajiem nerezidentu noguldījumiem un spers konkrētus soļus, lai šo problēmu risinātu. "Latvijas pusei joprojām ir iespēja situāciju labot, skaidri pasakot, ka pieaugošie nerezidentu noguldījumi valstī tiešām ir problēma, un reizē arī pieņemt lēmumus, kas šo problēmu reāli risina," atzīst Zīle.
Tāpat viņš pauž cerību, ka banku sektora darbība Latvijā tiks uzlabota, pateicoties Eiropas Savienības (ES) virzībai uz banku savienību. Pirmais solis būs eirozonas un brīvprātīgo ES dalībvalstu lielo un atsevišķu mazo banku centralizēta uzraudzība Eiropas Centrālās bankas paspārnē jeb tā saucamā vienotā banku uzraudzības mehānisma iedibināšana, sākot ar nākamo gadu.
"Vienotais uzraudzības mehānisms paver durvis labākai banku uzraudzībai arī Latvijā, jo Eiropas līmenī tiks objektīvāk izanalizēts, vai attiecīgās valsts banku sektora modelis nav kaitējošs valstij un Eiropai kopumā," saka Zīle.
Jau ziņots, ka jūnija sākumā EK un Eiropas Centrālā banka nāks klajā ar konverģences ziņojumiem par Latvijas atbilstību uzņemšanai eirozonā. Latvijā nevienam nav šaubu, ka ziņojumi būs pozitīvi, jo mūsu valsts ar uzviju izpilda Māstrihtas kritērijus. Vienlaikus vērīgi tiek gaidīts, kādi "draudzīgi kritiski ieteikumi" tiks izteikti un kādi diplomātiski īpašības vārdi tiks lietoti ziņojumos.
Balstoties uz EK priekšlikumu, gala lēmumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā plānots pieņemt ES Padomē šā gada jūlijā. Uz EK priekšlikumu ES Padomei par Latvijas pievienošanos eirozonai attiecas tā saucamā apspriežu procedūra, kas nozīmē, ka EP jāsniedz atzinums par likumdošanas priekšlikumu, pirms to pieņem ES Padome. Parlaments likumdošanas priekšlikumu var apstiprināt, noraidīt vai ierosināt tajā grozījumus. Padomei nav juridisku saistību ņemt vērā EP atzinumu, bet tā nedrīkst pieņemt lēmumu pirms EP atzinuma saņemšanas.