Kā skaidro ministrijā, Latvija 2008.gadā un 2009.gadā neieviesa dažas noteiktās EK prasības, kas saistās ar labas lauksaimniecības un vides apstākļu ievērošanu. Tas ticis darīt, lai lauksaimniekiem samazinātu administratīvo slogu Eiropas Savienības (ES) platību maksājumu saņemšanai.
Piemēram, netika ieviesta prasība "minimālais augsnes pārklājums", kas Latvijai ne tobrīd, ne arī tagad neesot aktuāli, jo Latvijā no 1,6 miljoniem hektāru tikai 800 hektāri pieteiktās platības atrodas nogāzēs ar slīpumu stāvāku par 10%, savukārt prasība attiecināma tikai uz 50 hektāriem, kurus aizņem aramzeme.
Tāpat EK, veicot platību maksājumu sistēmas pārbaudi 2010.gadā, atzīmēja, ka Latvija nav noteikusi prasības arī šādiem standartiem - "augsekas standarts", "minimālais ganāmpulka blīvums " un "ainavas elementu saglabāšana".
Kā skaidro ministrijā, Latvijas gadījumā šie standarti nebija būtiski. Standarts "minimālais ganāmpulka blīvums" tika nodrošināts ar prasību par zālāju noganīšanu vai nopļaušanu. Tomēr EK uzskatīja, ka standarts nav ieviests, un nepieņēma praksi, kad divus standartus ievieš ar vienu prasību.
ZM gan skaidro, ka soda nauda piemērota arī citām ES dalībvalstīm - robežās no diviem miljoniem eiro līdz pat desmitos un simtos miljonu mērāmām summām. Piemēram, Francijai šī finanšu korekcija piemērota 141 miljona eiro apmērā.
Tāpat ZM atgādina, ka EK arī iepriekš piemērojusi sankciju par gadījumiem, kad Latvija ir bijusi pretimnākoša lauksaimniekam. Piemēram, lauksaimnieks, iesniedzot platību maksājumu pieteikumu, bija aizmirsis uzzīmēt kartē pieteikto lauku. Latvija šādos gadījumos ļāva veikt papildinājumu jau iepriekš iesniegtajā kartē, tikmēr EK uzskatīja, ka šādu labojumu iesniegšana nav bijusi pieļaujama un lauksaimniekam maksājums par konkrēto lauku nepienākas.
EK lēmumu par 741 000 eiro soda naudu Latvija apstrīdējusi, lūdzot pārskatīt piemēroto finanšu korekciju, taču EK norādīja, ka piemērotā finanšu korekcijas summa ir mazāka par vienu miljonu eiro un Latvijas lūgums ir noraidāms.