EK noraida Latvijas Reklāmas asociācijas sūdzību par Enerģijas dzērienu aprites likumu

"Mēs saņēmām atbildi, ka, viņuprāt, mūsu sūdzība ir nepamatota, un viņi mūsu argumentāciju noraidīja. EK atbilde ir ļoti gara. Mums bija iespēja iesniegt papildu pretargumentus, pēc kuriem viņi izskatītu, vai ir jēga turpināt sarunas, bet, iepazīstoties ar viņu argumentāciju, mēs nolēmām to nedarīt," teica Liepiņa. Viņa paskaidroja, ka LRA lielā mērā savu argumentāciju balstīja uz diviem precedentiem Eiropas praksē, taču EK ieskatā LRA izvirzītie argumenti nebija par pamatu, lai apstrīdētu Latvijas valsts lēmumu.Pēc LRA valdes priekšsēdētājas teiktā, LRA nesaskata jēgu turpināt cīnīties pret ieviestajiem reklāmas ierobežojumiem. "Turpināt strīdu mēs šobrīd neredzam jēgu, mums arī nav tam resursu. Tur būtu jāalgo kompetenti juristi. Enerģijas dzērienu kategorija reklāmā tieši medijos arī nekad nav bijusi milzīga, ar lielu ietekmi," sacīja Liepiņa, piebilstot, ka patlaban ir beidzies arī termiņš, lai EK iesniegtu pretargumentus.Jau vēstīts, ka LRA oficiālajā sūdzībā EK tika norādījusi, ka Enerģijas dzērienu aprites likumā paredzētie reklāmas ierobežojumi ir nesamērīgi un diskriminējoši Latvijā reģistrētajiem medijiem. Asociācijas ieskatā reklāmdevējam joprojām ir iespējas sasniegt sev vēlamo auditoriju, izmantojot ārpus Latvijas veidoto interneta vidi, sociālos medijus un televīzijas kanālus bez teritoriāliem ierobežojumiem, līdz ar to likumā noteiktie ierobežojumi nepalīdzēs sasniegt likumdevēja uzstādītos mērķus.Tāpat, pēc LRA domām, Enerģijas dzērienu aprites likums ir pretrunā Eiropas normatīvajiem aktiem: Eiropas Savienības līgumam (34. un 36.paragrāfiem), kā arī Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai (izcelsmes valsts princips), ko ir apstiprinājusi arī Eiropas Komunikāciju aģentūru asociācija (EACA), informējot Saeimu un Valsts prezidenta kanceleju par reklāmas aizlieguma ietekmi uz brīvu preču kustību, kas savukārt var tikt klasificēts kā ES iekšējā tirgus pamatprincipu pārkāpums.LETA jau ziņoja, ka no šā gada 1.jūnija ir aizliegts pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem. To paredz Enerģijas dzērienu aprites likums, nosakot, ka tirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt vecumu apliecinošus dokumentus, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu. Tāpat likums paredz aizliegt enerģijas dzērienu tirdzniecību izglītības iestāžu telpās un teritorijā, kā arī piedāvāt tos bez maksas nepilngadīgām personām degustācijās vai kā dāvanu, kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu.Deputāti kā likuma mērķi noteikuši aizsargāt cilvēka veselību no enerģijas dzērienu nelabvēlīgas ietekmes uz organismu. Enerģijas dzērieni likumā definēti kā bezalkoholiski dzērieni, kuri paredzēti lietošanai bez pārveides, kuros kopējais kofeīna daudzums pārsniedz 150 miligramus uz litru un kuri satur vienu vai vairākas stimulējošas vai tonizējošas vielas, piemēram, taurīnu, inozitolu, guarāna alkoloīdus, kā arī ginka ekstraktu.