Viņa piebilda, ka arvien biežāk pasaulē notiek vides izraisītas katastrofas, kā piemēram, lietavas un plūdi Latvijā, kas zemniekiem rada zaudējumus. "Šāda veida vides izraisītas katastrofas notiek arvien biežāk un ne tikai Latvijā. Līdz ar to Latvijai vajadzētu sākt domāt par riska pārvaldības izveidi, lai zemniekiem būtu iespēja saņemt kādu atbalstu vai drošības garantu sliktajos gados," teica Bori, piebilstot, ka nodokļu politikā varētu iestrādāt dažādus instrumentus zemnieku uzkrājumu veidošanai labajos gados, kuri noder neražas gados.
Bori arī atzīmēja, EK arī tuvākajā laikā Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta paspārnē plāno izveidot diskusiju forumu jeb platformu, kur ES dalībvalstis, zemnieki, apdrošināšanas kompānijas un citi iesaistītie dalīsies pieredzē par to, kā labāk nodrošināties pret riskiem un kādus riskus ir jāapdrošina. Arī Latvija tādējādi varētu mācīties no kolēģu pieredzes citās valstīs.
Bori norādīja, ka EK vīzija par Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni neaprobežojas tikai ar dokumentā minētajiem priekšlikumiem, bet ir atvērta papildu rosinājumiem daudzgadu finanšu shēmai. "Jūnijā ES dalībvalsts debatēs ar EK par šo daudzgadu finanšu shēmu. Galīgo lēmumu nepieņems EK, bet pieņems dalībvalsts. Šajā gadījumā Latvijas nostāja ir ļoti svarīga, vai Latvija vēlēsies turpināt attīstīt lauksaimniecību vai prioritātes tiks atdotas citām jomām," uzsvēra EK pārstāve.
Viņa piebilda, ka starp ES Kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem un prioritātēm ir tiešmaksājumu atbalsta sadalījums un savos priekšlikumos EK ir ņēmusi vērā dažādos forumos ar dalībvalstīm un nevalstiskajām organizācijām pārrunāto. Tāpat EK prioritāte nākamajā plānošanas periodā būs vides un klimata stiprināšana, izaugsmes un darbavietu nodrošināšana laukos un atbalsts jaunajiem zemniekiem, kam Latvijai arī vajadzētu pievērst vairāk uzmanības. Vienlaikus EK ieskatā ir jāpadomā arī par vecāko, pieredzējušo paaudzi, kas turpinās dzīvot laukos. "Mums vajag atrast veidus, kā šīs divas paaudzes salikt kopā un ļaut viņiem darboties kopīgi," teica Bori. Nākotnē nepazudīs arī ieguldījumi atbalsts zemniekiem.
Jau ziņots, ka EK novembra beigās nāca klajā ar ziņojumu "Pārtikas un lauksaimniecības nākotne". Tajā norādīts, ka vienkāršāki noteikumi un elastīgāka pieeja nodrošinās KLP atbalstu lauksaimniekiem un veicina ES lauksaimniecības ilgtspējīgu attīstību. Paziņojumā izklāstīts, kā varētu nodrošināt vecākās ES kopējās politikas pielāgojamību arī turpmāk. EK pārstāvniecībā norādīja, ka iniciatīvas stūrakmens ir lielākas atbildības piešķiršana dalībvalstīm, lai tās varētu izvēlēties, kā un kur ieguldīt savu KLP finansējumu nolūkā sasniegt vērienīgos kopējos vides, klimata pārmaiņu un ilgtspējas mērķus.
EK skaidroja, ka, saglabājot pašreizējo divu pīlāru struktūru, ar vienkāršāku un elastīgāku pieeju tiks noteiktas sīki izklāstītas darbības, lai sasniegtu mērķus, par ko panākta vienošanās ES līmenī. Katra ES valsts pēc tam izstrādās savu stratēģisko plānu, norādot, kā tā plāno sasniegt mērķus, un šo plānu apstiprinās EK. Atbalsts lauksaimniekiem turpināsies tiešo maksājumu sistēmā. Paziņojumā aplūkoti arī atsevišķi risinājumi, kas ļautu nodrošināt taisnīgu un mērķorientētāku atbalstu lauksaimnieku ienākumiem.