Vaicāta, kādus ieguvumus Latvijas iedzīvotāji var just no jaunās EK prakses un paša budžeta, Georgijeva vērsa uzmanību, ka iepriekšējā Daudzgadu budžeta shēmā tīrais ieguvums vai ieguldījums Latvijā bija 4,6 miljardi eiro, kas ir aptuveni 651 miljons eiro gadā. "Latvija iegūst vairāk, nekā tā iemaksā. Tas ir ļoti nozīmīgs finanšu resurss laikā, kad investīciju vide sākusi stagnēt," skaidroja EK viceprezidente.
Georgijeva arī pastāstīja, ka vizītes laikā Rīgā viņai bijusi interesanta saruna ar Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Lolitu Čigāni (Vienotība), kura norādīja, ka viņas pārstāvētā pilsēta Jelgava, salīdzinot ar padomju gadiem, ir ievērojami mainījusies uz labo pusi.
"Iepriekš tā esot bijusi garlaicīga un nepatīkama paskata, taču tagad tā kļuvusi dinamiska, uz attīstību orientēta. Lielākā attīstība notikusi infrastruktūras ziņā, ir uzlaboti un uzcelti jauni ceļi, atjaunotas mājas, skolas. Tās arī mazāk izmanto energoresursus, samazinot izmaksas. Mana pieredze, ierodoties Rīgā, liecina, ka arī lidosta ir uzlabojusies, iegūstot vairākus miljonus eiro no ES budžeta. Iepriekš tā neizskatījās tik labi," pauda Georgijeva.
Viņa gan norādīja, ka šie nav vienīgie nozīmīgie piemēri. "Mēs daudz orientējamies uz pārvietošanās brīvību, uz drošību, piederību ES, iespēju konkurēt ne tikai Latvijai vienai pašai, bet jau kā ES, kopējam spēkam. Mēs esam pasaules lielākā ekonomika, un Latvija ir daļa no tās," pauda EK pārstāve.