Pēc neilga pacēluma Eiropas finanšu tirgos saistībā ar panākto kārtējo vienošanās par eirozonas glābšanu (t.sk. Grieķijas privāto investoru parāda norakstīšana uz pusi) tirgi atkal ir ieslīguši panikā. Nepatīkams pārsteigums – Grieķijas premjerministra lēmums rīkot referendumu par vēl vienas ārvalstu finanšu palīdzības paketes saņemšanu – izraisījis akciju cenu kritumu, eiro kursa kritumu pret dolāru, ievērojamu procentu likmju kāpumu, piem., Itālijas valsts vērstpapīriem.
Referendums Grieķijā pēc būtības nozīmē balsot par kārtējiem taupības pasākumiem, kam Grieķijas sabiedrība jau tagad ļoti aktīvi pretojas, rīkojot protesta akcijas un streikus. Ja Grieķijas iedzīvotāji nobalsos referenduma "pret" (kas ir ļoti iespējams), Grieķijas valdībai nekas cits neatliks, ka pasludināt valsts maksātnespēju, jo tai gluži vienkārši nebūs naudas, lai maksātu algas sabiedriskajā sektorā strādājošiem, pensijas, pabalstus utt. Nenoteiktība par Grieķijas un eirozonas nākotni ir pieaugusi, jo ir palielinājies neorganizēta, haotiska Grieķijas defolta risks. Ja šāds riska scenārijs īstenosies, tas varētu vēl vairot apjukumu finanšu tirgos un apdraudēt Eiropas banku sektora stabilitāti.
Tomēr lielāks izaicinājums ir nevis Grieķijas maksātnespēja (par ko jau neviens nešaubās, jautājums tikai, kādā veidā parāda samazināšana notiks), bet tās ietekme uz Itāliju un Spāniju. Diemžēl Grieķijas problēmas finanšu tirgi uzreiz attiecina arī uz citām Dienvideiropas valstīm, un parāda apkalpošanas izmaksas tām tikai pieaug. Vai šīs valstis varēs pieradīt, ka tām ir tikai likviditātes, nevis maksātnespējas problēmas? Pārējo Dienvideiropas valstu likteni noteiks tas, ko tās darīs ar savu budžetu, tēriņiem un cik agresīvi rīkosies.
Būtu naivi cerēt, ka pēdējie notikumi neatstās nekādu iespaidu uz Latviju. Protams, efekti būs netieši – caur tirdzniecības plūsmām ar eirozonas valstīm, caur finanšu tirgiem, caur biznesa un patērētāju noskaņojuma svārstībām. Nenoteiktība maksā naudu – augstākas procentu likmes, mazāks optimisms, vājāks pieprasījums mūsu tirdzniecības partnervalstīs – tas viss bremzētu arī Latvijas ekonomikas izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu. Tomēr pašlaik vēl grūti spriest par to, cik lieli varētu būt šie negatīvie efekti. Lai gan recesijas risks eirozonā diemžēl pieaug, pagaidām vēl prognozējam vien attīstības tempu palēnināšanos eirozonā un Latvijā. Tomēr, ja ES lielās valstis ieslīgs recesijā, tas apstādinātu arī Latvijas izaugsmi. Jāuzsver gan, ka Latvija šoreiz negatīvam pavērsienam ir labāk sagatavota nekā 2008-2009.g., jo ekonomika ir kļuvusi ievērojami sabalansētāka un elastīgāka, valsts un finanšu sektoros ir sakrātas rezerves, kas palīdzētu recesijas pārdzīvošanai.